Dome uzskata, ka lēmums pārdot akcijas nodara zaudējumus Latvijas uzņēmējiem, pašvaldībām, pašvaldību un valsts uzņēmumiem. "Pēc būtības valdība kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pieņēma lēmumu glābt vienu kompāniju par visu LKB klientu naudu, tādā veidā samazinot viņu izredzes saņemt atpakaļ savus ieguldījumus. Šī rīcība ir traktējama kā būtisks likumu pārkāpums, tāpēc Rīgas dome vērsīsies pie ieceltā bankas administratora, lai lēmums par akciju pārdošanu valstij tiktu atcelts. Vienlaicīgi Rīgas dome aicina valdību meklēt citus risinājumus kompānijas "airBaltic" glābšanai," teikts pašvaldības paziņojumā.
Domē norāda, ka "cik ir zināms", Krājbanka pret ķīlu – 47,2% "airBaltic" akcijām - ir izsniegusi kredītus vairāku desmitu miljonu apmērā, tai skaitā 15 000 000 miljonu latu apjomā, lai palielinātu pamatkapitālu. "Tātad jebkurā gadījumā ķīlas vērtība ir nosakāma nevis pēc akciju nominālvērtības, bet gan pēc izsniegto aizdevumu summas, kuras nodrošināšanai kalpoja 47,2% "airBaltic" akciju. Un 47,2% "airBaltic" akciju nemaksā 224 453 latus, bet gan vismaz 50 000 000 latu," uzskata dome, norādot, ka tādā veidā Krājbankas nenodrošinātajiem kreditoriem ir nodarīti būtiski zaudējumi.
Dome norāda, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likumu pēc administratora prasības var tikt atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi neatkarīgi no šo darījumu veida, ja tie noslēgti pēc maksātnespējas iestāšanās dienas un kredītiestāde ar tiem ir nodarījusi zaudējumus kreditoriem vai tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, kredītiestāde ar tiem apzināti nodarījusi zaudējumus kreditoriem un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, ir zinājusi par šādu zaudējumu nodarīšanu.
Krājbankas pilnvarnieku lēmums, pārdodot 47,2% "airBaltic" akciju par 224 453, latiem, tādā veidā atsakoties no vairāku desmitu miljonu latu aizdevuma, ir novērtējams kā apzināta zaudējumu nodarīšana citiem kreditoriem, uzsver dome.
Dome arī uzskata, ka FKTK apzināti vilcina laiku, pretēji solītajam iesniedzot Krājbankas maksātnespējas prasību tiesā vien ceturtdien, nevis 28. novembrī, kā bija solīts iepriekš. Domes ieskatā komisija "pilda to kā pasūtījumu", jo maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā būtu aizliegti jebkādi darījumi ar Krājbankas mantu, kā to nosaka Kredītiestāžu likums, kas paredz, ka līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām, tas ir, nebūtu iespējams atpirkt airBaltic akcijas, jo maksātnespējas procesā ieskaits nav pieļaujams, kā arī īpašumu atsavināšana notiek piespiedu kārtā, līdz ar to, nav iespējams izmantot pirmpirkuma tiesības.
"Tātad, FKTK ar šādu rīcību ir nodarījusi LKB zaudējumus. Papildus jāmin, ka, ja tiesa pasludinās LKB maksātnespējīgu no 21.novembra ( datuma, kad faktiski tika apturēta LKB darbība), vai arī no 22.novembra (dienas, kad FKTK paziņoja par noguldījumu nepieejamību), tas apliecinās LKB faktisko maksātnespēju jau stipri pirms solītā maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas datuma – 28.novembra," norāda Rīgas dome.
"Līdz ar to jāsecina, ka FKTK vilcināšanās iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ar mērķi ļaut LKB veikt atsevišķus darījumus, kas nodara zaudējumus kreditoru kopuma interesēm, ir apzināti prettiesiska un neaizsargā kreditoru intereses," uzskata pašvaldība.
Bez tam, kā norāda RD, FKTK pilnvarniekam ar lēmumu ir jābūt noteiktām tiesībām atsavināt mantu. Ja šādas tiesības nav noteiktas, tad jebkurā gadījumā akciju pārdošana nav spēkā.
Tāpēc Rīgas dome kā kreditors vērsīsies ar lūgumu pie tiesas ieceltā bankas administratora apstrīdēt darījumu ar lidsabiedrības akcijām, jo tas veikts pēc Latvijas Krājbankas faktiskās maksātnespējas iestāšanās, kā arī ir nodarījis zaudējumus visiem Krājbankas kreditoriem. Dome aicinās likumā noteiktā kārtībā atsavināt "airBaltic" kapitāldaļas, meklējot tām citu pircēju par maksimāli augstāku cenu.
Rīgas domes frakciju bloka "Vienotība" deputāti paziņojumā medijiem norāda: "Ušakovs nepamatoti izplatījis domes vārdā paziņojumu, ka Rīgas dome prasīs atcelt Krājbankas lēmumu pārdot valstij "airBaltic" akcijas, jo nav bijusi ne domes sēde, ne kopējs deputātu lēmums par šo jautājumu."
Rīgas domē opozīcijā esošās "Vienotības" deputātu ieskatā Ušakova piektdien pausto var uzskatīt par viņa personisko paziņojumu un viedokli. "Iespējams, Ušakovs pauž satraukumu par savu privāto ziedojuma kontu, slēpjoties aiz Rīgas domes vārda," pieļauj opozīcijas deputāti.
Viņuprāt, valdības lēmums iegādāties nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, ir pareizs un ir noticis valsts interesēs.
Jau vēstīts, ka valsts SM personā trešdien ieguvusi līdz šim Krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati. Šīs akcijas bankā bija ieķīlājis BAS, un ar trešdien noslēgto darījumu starp SM un Krājbanku valsts kļuva par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku.
Krājbankā ieķīlātās aviosabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionāram BAS piederošās lidsabiedrības akcijas SM ieguva uz pirmpirkuma tiesību pamata. Piedāvājums iegādāties akcijas izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt Krājbankas kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma - ķīlu - vērtības samazinājumu, informēja SM.
Ieņēmumus par "airBaltic" akcijām Krājbanka izmantos to noguldītāju prasību apmierināšanai, kuriem, atbilstoši likumam, kompensācijas neparedz Noguldījumu garantijas fonds.
Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā arī Finanšu ministrijas viedokli, ka šis lēmums būtiski neietekmēs 2012. gada budžeta izstrādi - nepieciešamā summa par visu "airBaltic" akciju iegādi tiks segta no Satiksmes ministrijas 2011. gada pašu ieņēmumu atlikumiem, to saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.
Jau vēstīts, ka jautājums par "airBaltic" nākotni aktualizējās pēc Latvijas Krājbankas kraha, jo šī banka, kā arī Lietuvas valdības nacionalizētā "Snoras" banka ir lielākie lidsabiedrības kreditori.