Rīgas ostā četros mēnešos par 8,2% audzis kopējais kravu apgrozījums
Foto: LETA

Rīgas brīvostā šā gada četros mēnešos pārkrauti 7,51 miljons tonnu kravu, kas ir par 8,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tajā skaidro, ka pozitīvo kravu dinamiku ļāvis noturēt kāpums energoresursu kravu segmentā un pieaugums konteinerkravu segmentā. Šā gada četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 1,53 miljoni tonnas konteinerkravu, kas ir par 9,6% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu pērn.

“Šā gada pirmo četru mēnešu kravu aprites rādītāji saglabājas pozitīvi un stabili, tomēr, ņemot vērā globālos satricinājumus un nenoteiktību, ko radījis karš Ukrainā, tie vidējā termiņā jāvērtē piesardzīgi," atzīst Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš uzsver, ka būtiska loma ir bijusi energoresursu kravām, kas veidoja ap ceturto daļu no kopējā četru mēnešu kravu apjoma, bet ir iezīmējusies tendence ievērojami pieaugt konteinerkravu apjomiem. "Kravu aprite pasaulē neapstājas un globālās loģistikas ķēdes Eiropā un pasaulē, ņemot vērā Krievijai un Baltkrievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, meklē alternatīvus ceļus, kur noteikta loma būs arī Rīgas ostai. Īpaša nozīme ir Vidusāzijas valstīm, kurām nav tiešas izejas uz jūru, bet, kurām ES un ASV ir nozīmīgs izejvielu un preču eksporta tirgus,” saka Zeltiņš.

Savukārt “Baltic Container Terminal” izpilddirektors Džeralds Samuts atzīst, ka pēc visas sākotnējās nenoteiktības ir redzams, ka vadošie konteineru līniju operatori kā "Maersk", "MSC" un citi sāk evakuēt savus konteinerus, lielāko daļu no tiem tukšus, no Krievijas, tai skaitā no Sanktpēterburgas, kas bija viena no vadošajām konteinerkravas apkalpojošajām ostām Baltijas jūrā. "Šis process joprojām turpinās – ne tikai virzienā uz Rīgu, arī citām reģiona ostām. Mums pienāk atsevišķi kuģi, kas šeit vienā reizē izkrauj ap tūkstoti tukšu konteineru,” viņš saka.

Tukšie konteineri rada papildus loģistikas iespējas tajos iekraujot kravas jau šeit - Rīgas ostā. Tukšie konteineri nav vienīgas, kas ietekmē konteinerizēto kravu apjomus. Lielo Vidusāzijas valstu, piemēram, Kazahstānas kompānijas, kuras iepriekš saviem eksporta tirgiem izmantoja Krievijas ostas Melnajā un Baltijas jūrās, meklē alternatīvus tirdzniecības ceļus.

“Mēs te nerunājam par vienu, diviem konteineriem mēnesī, bet par lielām kompānijām, kurām ir ciešas, stabilas un apjomīgas tirdzniecības saites. Šādas kompānijas vēršas pie mums, meklē sadarbības iespējas. Protams, ņemot vērā reģiona specifiku, mēs katru šādu klientu rūpīgi pārbaudām, ieskaitot tās īpašnieku struktūru, lai pārliecinātos, ka tās nav un nevar tikt pakļautas sankciju riskam," saka Samuts.

Tāpat tiek runāts par konteineru kravu pārvadājumu plūsmas palielināšanu pārvadājumos pa dzelzceļu. Kravas būtu nodrošinātas abos virzienos, tas varētu būt līdz pieciem konteineru vilcieniem nedēļā. Ja līdz šim pa dzelzceļu piegādāto konteineru īpatsvars “Baltic Container Terminal” kravu portfelī veidoja 7-8%, nākamo mēnešu laikā tas var pieaugt līdz pat 20%.

“Runājot ar mūsu klientiem, mēs rēķināmies ar gana būtisku kravu plūsmas palielināšanos pa dzelzceļu,” atzīst Samuts.

Šogad Rīgas ostā visvairāk pārkrautas mežsaimniecības kravas – kopumā 1,93 miljoni tonnas, veidojot 26% no kopējā ostā pārkrauto kravu apjoma (samazinājums par 6,9% pret pagājušo gadu), kam sekoja akmeņogles un konteinerkravas, katrai no šīm kravu grupām veidojot pa 20% no kopējā apgrozījuma. Joprojām būtisku kravu apjomu kopējā kravu portfelī veido arī lauksamniecības produkti, sasniedzot 10% jeb 0,74 miljoni tonnu kopējā kravu portfelī. Pārējās kravu grupas, ieskaitot naftas produktus, rūdas un metālus, ķīmiskas kravas un citas veidoja 24% no kopējā kravu apjoma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.