'Rīgas Universālais termināls' attīstībā investēs 4 miljonus eiro
Foto: Publicitātes foto

Lielākais Rīgas brīvostā strādājošais stividoruzņēmums "Rīgas Universālais termināls" (RUT) jaunā tehnikā, kravas laukumu izbūvē un tehnoloģiskajos risinājumos plāno investēt vismaz 4 miljonus eiro.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus uzņēmums plāno arī par 5% kāpināt apkalpotu kravu apjomus, kā arī piesaistīt papildus kravas saldēto pārtikas produktu un lauksaimniecības produktu segmentā. Kopš 2014. gada, kad uzņēmumu iegādājās japāņu koncerna "Mitsui" meitasuzņēmums Singapūras ostu operators "Portek International", tajā ir investēti jau vismaz 60 milj. eiro.

RUT šā gada pirmajos 10 mēnešos ir pārkrāvis vairāk nekā 3 miljonus tonnu dažādu kravu, kas ir aptuveni 18% no kopējā kravu apgrozījuma Rīgas ostā. Lielāko apjomu no RUT pārkrautajām kravām veidoja mežsaimniecības produktu un konteineru kravas.

"Rīgas Universālais termināls ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem Rīgas brīvostā. Turklāt, pateicoties tā izvēlētajai stratēģijai – vienlīdz nopietni fokusēties gan uz tranzīta kravām, gan Baltijas reģiona kravām –, tas ar efektīvo loģistikas risinājumu klāstu sniedz mūsu pašu uzņēmējiem iespējas sasniegt citu valstu tirgus. Uzņēmums attīstās, audzē apjomus, investē infrastruktūrā un tehnoloģijās, kas ir labs signāls un ļauj mums ar optimismu skatīties nākotnē," norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Uzņēmuma nākotnes plāni balstās ilgtermiņa biznesa pieejā – lēmumi tiek pieņemti ar skatījumu vairākas desmitgades uz priekšu. Kā norāda RUT valdes loceklis un izpilddirektors Jānis Kasalis, aktuālo lēmumu pieņemšana šobrīd lielā mērā tiek pakārtota starptautiskai zaļās atveseļošanās iniciatīvai, kas paredz līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. "Rūpīgi sekojam līdzi pasaules zaļajam kursam, analizējam, kādas tehnoloģijas mums būtu jāmaina vai jāpielāgo, lai mazinātu CO2 izmešus mūsu termināļa darbības procesos. Protams, labi apzināmies, ka visu šo pārmaiņu laikā tirgū parādīsies jauni kravu veidi un tāpēc mēs aktīvi strādājam, lai uzņēmums tam būtu gatavs," akcentē J.Kasalis.

RUT, fokusējoties nākotnes izaicinājumiem, turpinās investēt arī termināļa procesu automatizācijā. Pasaules prakse rāda, ka ostās šis process tiek ieviests salīdzinoši lēnāk nekā, piemēram, rūpniecības un tirdzniecības sektoros, bet pēdējos gados arī ostu sektorā šajā jautājumā ir vērojamas izmaiņas. Starptautiskā prakse rāda, ka rūpīga automatizācijas plānošana un pārvaldība ostas procesu izmaksas var samazināties līdz pat 55 %, tajā pašā laikā efektivitāti palielinot līdz pat 35%.

"Šobrīd dienaskārtībā ir arī jautājums par kravu izsniegšanas, uzglabāšanas un iekraušanas procesu automatizāciju. Ideālais scenārijs būtu, ja mēs varētu nodrošināt apstākļus, kuros pirmais cilvēks, kurš pieskaras konteineram ir tas, kurš šo konteineru iekrauj kuģī. Ja realizēsies mūsu nākotnes plāni, visi pārējie procesi norisināsies bez tiešas cilvēku klātbūtnes," ieceri attiecībā uz automatizācijas procesu RUT terminālī komentē Kasalis.

Jau 2022. gadā RUT plāno automatizēt kravu identifikāciju un svēršanu, kā arī personu kontroli īstenot bez tiešas kontrolējošo darbinieku klātbūtnes. Paredzams, ka iebraukšana un izbraukšana no termināļa tuvākā gada laikā varētu būt pilnībā automatizēta. ""Rīgas universālā termināla" attīstība un modernizācija šodienas biznesa vidē nav iedomājama bez visu iesaistīto pušu izsvērtas un saskaņotas sadarbības. Procesu automatizācija nav izņēmums. Šobrīd veiksmīgi sadarbojamies ar Rīgas brīvostas pārvaldi, Muitas pārvaldi un Latvijas Jūras administrāciju, lai jau nākamā gada pavasarī varētu sākt darbu ar centralizētu termināļa procesu pārvaldības sistēmu. Šāda centralizēta pieeja ir ne tikai efektīvāka, bet arī finansiāli izdevīgāka visām iesaistītajām pusēm, jo katram nav jāizstrādā un jāuztur pašam sava individuālā sistēma", norāda Kasalis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.