Rimšēvičs: 'Brexit' nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai
Foto: LETA

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksits nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, atzina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās breksits nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat breksita gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

"Tautsaimniecībai tas par labu nenāks," sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. "Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Rimšēvičs minēja, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienošanās nelabvēlīgi ietekmēs tirdzniecības plūsmas visā ES.

"Ietekme uz eirozonas valstīm no bezvienošanās breksita būs atšķirīga - dažām valstīm tirdzniecības saites ar Apvienoto Karalisti ir ciešākas, tādēļ, piemēram, Īrija un Beniluksa valstis, visticamāk, zaudēs vairāk," viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka Apvienotās Karalistes parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdien, 4.septembrī, atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās "Brexit", bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt ES breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedza, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāja, ka no viņa noteiktā termiņa - 31. oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Runājot parlamentā, Džonsons teica, ka likumprojekts "iznīcina valdības iespējas vest sarunas", tāpēc viņam nav citu iespēju, kā ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī, lai iegūtu jaunu mandātu.

Source

LETA

Tags

Brexit Eiropas Savienība Finanšu ministrija Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banka
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form