Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs Grieķijas izstāšanos no eirozonas joprojām vērtē kā diezgan maz iespējamu, bet, ja šis scenārijs īstenotos, eirozona kļūtu stiprāka.
Taujāts, kas notiktu, ja Grieķija izstāsies no eirozonas, Rimšēvičs intervijā "LETA video" atzina, ka šis scenārijs, lai arī kļūst arvien reālāks, joprojām ir diezgan maz iespējams, vismaz tuvāko pāris gadu laikā.
Centrālās bankas prezidents gan norādīja, ka jāsagaida 17.jūnija parlamenta vēlēšanas Grieķijā un jāredz, kā grieķu pilsoņi būs balsojuši.
"Ja teorētiski atļaujamies par to domāt, mans viedoklis ir, ka Grieķijas izstāšanās padarīs eirozonu tikai stiprāku. Zināmā mērā būs likvidēta neziņa, kas notiek," sacīja Rimšēvičs un piebilda, ka tad "teiciens, ka labāk vienreiz šausmīgas beigas nekā nebeidzamas šausmas, būs materializējies".
Savukārt tad no pārējo valstu valdībām būs atkarīgs, cik tās būs sapratušas, kas tās sagaida nākotnē, un vai tad tās būs gatavas veikt pasākumus, ko neveica Grieķija pēdējo piecu gadu laikā.
"Tajā brīdī cilvēkiem jāsaprot, ka parāds nav brālis un dzīvot uz aizņemtas naudas nav pareizi," vērtēja Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka ir skaidri redzams, ka Grieķija ar visiem lielajiem parādiem nav bijusi spējīga iedarbināt savu ekonomiku un dzīvot saskaņā ar saviem līdzekļiem.
"Grieķu izstāšanās zināmā mērā parādītu, kā notiek, ja neievēro finanšu disciplīnu un finanšu tirgos valdošos likumu," rezumēja Latvijas Bankas prezidents.
Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs pēc ES līderu neformālā samita 24.maijā pavēstīja, ka līderi vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā, taču uzsvēra, ka tai ir jāpilda savus solījumi veikt reformas.
"Mēs vēlamies Grieķijas palikšanu eirozonā, vienlaikus pildot savus pienākumus," norādīja van Rompejs.
Kā ziņots, trešdien publiskota sabiedriskās domas aptauja rāda, ka Grieķijas taupības programmu atbalstošā konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" pirms 17.jūnijā paredzētajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām saglabā nelielu pārsvaru pār Kreiso radikāļu koalīciju, kas asi iestājas pret nepopulārajiem taupības pasākumiem.
Pēc privātā televīzijas kanāla "Mega" pasūtījuma veiktajā aptaujā noskaidrots, ka par "Jauno demokrātiju" grasās balsot 23,4% respondentu, bet Kreiso radikāļu koalīciju plāno atbalstīt 22,1%.
Savukārt nedēļas nogalē publiskotās sabiedriskās domas aptaujas prognozēja "Jaunās demokrātijas" uzvaru ar 23,3 līdz 25,8% balsu. Ja šādu atbalstu partija iegūs arī vēlēšanās, tai nāksies meklēt partnerus valdības izveidei.
17.jūnijā gaidāmās vēlēšanas būs jau otrās parlamenta ārkārtas vēlēšanas Grieķijā pēdējo sešu nedēļu laikā.