Foto: LETA
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs otrdien Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē izteica aicinājumu meklēt godīgus risinājumus nākamā ES daudzgadu budžeta plānošanā, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā.

Ministrijā informē, ka par ES 2014.-2020.gada budžetu sarunas sāksies pēc sagatavošanas fāzes noslēguma šī gada beigās.

Uzrunājot kolēģus, Rinkēvičs norādīja uz vairākiem trūkumiem Eiropas Komisijas (EK) sagatavotajā priekšlikumā.

Ministrs iebilda pret komisijas ierosinājumu ierobežot dalībvalstīm pieejamos kohēzijas līdzekļus 2,5% apmērā no IKP. Latvija uzskata, ka šāds ierosinājums nedrīkst tikt attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, kurām nav problēmu ar kohēzijas līdzekļu absorbcijas kapacitāti.

Ministrs atgādināja par EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu atbildi uz Baltijas valstu un Ungārijas premjera vēstuli, kurā tika solīta individuāla pieeja risinājuma meklējumos, kas atbilstu valstu īpašajai situācijai.

Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums kopējai lauksaimniecības politikai, jo ierosinātais tiekšmaksājumu izlīdzinājums nenodrošinās godīgus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Novērtējot EK priekšlikumu izveidot jaunu infrastruktūras attīstīšanas instrumentu "Savienojot Eiropu", ministrs iestājās pret Kohēzijas fonda līdzekļu novirzīšanu šī instrumenta projektu īstenošanai.

Tāpat apspriesti oktobra Eiropadomju un eirozonas valstu sanāksmēs panāktā vienošanās stiprināt ekonomikas politiku koordināciju un uzraudzību eirozonā un nepieciešamajiem grozījumiem Lisabonas līgumā.

Ministri apsprieda arī šī gada 9.decembra Eiropadomes darba kārtību, kura paredz, ka valstīm, kas pievienojās "Eiro plus" paktam, jāinformē par pakta ietvaros uzņemto saistību īstenošanu, lai sekmētu nodarbinātību un izaugsmi.

Tāpat ministri apsprieda ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kura virzīta uz reģiona valstu konkurētspējas sekmēšanu.

Diskusijās Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka Stratēģijas īstenošana veicinās ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Baltijas jūras rietumu un austrumu krastiem. Latvija to redz kā vienu no stratēģijas īstenošanas prioritātēm.

ES Vispārējo lietu padomes notiek reizi mēnesī un tās vada ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!