Valsts atbalsts Krievijas ģeopolitisku interešu vārdā virzītam projektam ir drauds valsts drošībai un neatbilst tās ekonomiskajām interesēm, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Viņš norāda, ka valsts teritorijas izmantošana "Nord Stream 2" būvniecībai var tikt izmantota kā aizsegs Krievijas specdienestu izlūkošanas aktivitātēm Latvijas teritorijā un tas ievērojami sarežģītu ātru un savlaicīgu nacionālo lēmumu pieņemšanas procesu, ar kuriem tiks turpināta valsts drošībai vajadzīgās aizsardzības infrastruktūras netraucēta attīstība un izvietošana valstī.
Ārlietu ministrijā (ĀM) norāda, ka Latvijas valdība un arī ministrs ir pret projektu "Nord Stream 2", jo valsts atbalsts projekta realizācijai būtu klajā pretrunā ar valsts ārpolitikas pamatnostādnēm, kas ir vērstas uz sadarbību ar Latvijas ES un NATO kaimiņvalstīm reģionā, ar kurām kopā tiek plānoti un tiks realizēti liela apjoma infrastruktūras attīstības investīciju projekti.
"Latvijas atļauja izmantot savu teritoriju, radītu šķelšanos reģiona valstu starpā un apdraudētu šo projektu tālāku attīstību un vienlaikus arī valsts kredibilitāti tās ārpolitiskajos centienos tās NATO un ES sabiedroto vidū. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un citām ES dalībvalstīm ir ilgstoši un visaugstākajā līmenī norādījusi uz projekta neatbilstību ES enerģētikas politikas principiem un uz apdraudējumu, kādu šī projekta realizācija var radīt visai ES kopumā," saka ĀM.
Savukārt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") teikto, ka ĀM nevēlas, lai Latvija iesaistās projekta īstenošanā, jo tā vēlas Polija, Rinkēvičs sauc par spekulācijām.
"Ne ĀM, ne Latvijas valdība nelobē citu valstu intereses," norāda ministrs, uzsverot, ka šādi izteikumi ir nevietā.
Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V) atbalsta valdības lēmumu neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā un iespējamos ieguvumus no Latvijas iesaistes projektā sauc par ilūziju.
"Iespējams, viens otrs komersants varētu nopelnīt naudu, bet mēs nepelnītu nekādu naudu no piedalīšanās šādā projektā, turklāt iesaistoties, mēs būtu ļāvuši Latvijas komersantiem izmantot mūsu teritoriju, lai pasliktinātu mūsu enerģētisko un ģeopolitisko drošības situāciju," ir pārliecināts Kariņš.
Deputāts norāda, ka šāda veida projektiem ir jāpretojas un jāizmanto visi līdzekļi, stingri sakot "nē" un nepakļaujoties šantāžai, līdz ar to sadārdzinot un padarot projektu arvien neizdevīgāku.
"Ja Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ostas atsakās no šāda piedāvājuma, projekts kļūst aizvien dārgāks un mazāk interesants, tāpēc ar visiem līdzekļiem jāpretojas šādiem projektiem, neļaujot palielināt Eiropas atkarību no Maskavas," uzskata Kariņš.
Jau ziņots, ka Lembergs paziņojis, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi "Noord Natie Ventspils Terminals" un "Eurohome Latvija" saņēmuši piedāvājumu iesaistīties "Nord Stream 2" gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro.
Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā "Nord Stream 2". Tāpat valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.
"Nord Stream 2" būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka "Nord Stream 2" divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). ES valstis 2014. gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. "Nord Stream" gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.
