Patlaban no visiem izsniegtajiem valsts galvojumiem riskantākie ir dažām mazajām ostām un nelielām slimnīcām izsniegtie galvojumi, sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
"Jebkurš galvojums zināmā mērā ir saistīts ar riskiem. Ir, piemēram, galvojums par Latvijas Olimpiskās komitejas saistībām, kur risks ir 100% jau galvojuma izsniegšanas brīdī un paralēli budžetā tiek paredzēti līdzekļi, kas tiek novirzīti Latvijas Olimpiskajai komitejai, lai viņi varētu veikt valsts galvotā kredīta atmaksu," sacīja Āboliņš.
Patlaban Valsts kasei ir arī citi valsts galvoto kredītu atmaksas kavētāji, ar kuriem tiek strādāts - sarunas notiek ar dažām mazajām ostām un nelielām slimnīcām, informēja Valsts kases pārvaldnieks, piebilstot, ka tie gan apjomu ziņā ir ļoti nelieli galvojumi
salīdzinājumā ar AS "Liepājas metalurgs" savulaik izsniegto galvojumu.
"Runājot par pārējiem valsts izsniegtajiem galvojumiem, jāsaka, ka zināmi riski pastāv, bet nevarētu teikt, ka tie ir tik būtiski, lai Valsts kase domātu par to, ka tuvākajā laikā būtu jāveic maksājumi kāda aizņēmēja vietā," norādīja Āboliņš.
Jūlija beigās valsts galvoto aizņēmumu atlikuma kopējā summa bija 467,222 miljoni latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts izsniegtajiem galvojumiem.
No šīs summas aizņēmuma vēl neizmaksātā daļa bija 155,86 miljoni latu.
Jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." tika samaksāts valsts galvotais kredīts, kas savulaik bija izsniegts patlaban grūtībās nonākušajam metalurģijas uzņēmumam "Liepājas metalurgs". Valsts kase "Liepājas metalurga" vietā samaksāja visu atlikušo kredīta pamatsummu - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus.
Valsts kases pārskats par valsts izsniegtajiem galvojumiem liecina, ka valsts galvojumu aizņēmumiem saņēmušas dažādas iestādes un projekti.
Galvojumi izsniegti VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", Privatizācijas aģentūrai, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", VAS "Latvijas Dzelzceļš", AS "Latvenergo", Rīgas starptautiskajai lidostai, pašvaldībām piederošajai atkritumu savākšanas un apkalpošanas SIA "Vidusdaugavas SPAAO", Rojas ostas pārvaldei, Skultes ostas pārvaldei, Mērsraga ostai, Salacgrīvas ostas pārvaldei, kā arī investīciju projektiem, vides investīciju projektiem, lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantiju programmai 2007.-2013.gadam.
Galvojumus saņēmušas 11 ārstniecības iestādes, piemēram, valsts galvojusi aizņēmumu Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, un šī aizņēmuma atlikums jūlija beigās bija 44,9 miljoni latu. Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai galvots aizņēmums, kura atlikums jūlija beigās bija 17,127 miljoni latu. Rīgas Austrumu slimnīcai valsts galvojusi kredītu 39,06 miljonu latu apmērā, un šī kredīta atlikums ir 32,6 miljoni latu, jo 6,5 miljoni latu ir vēl neizmaksātais aizņēmums.
Valsts galvojumi izsniegti Rīgas domei, kā arī Latvijas Olimpiskajai komitejai, kas savulaik saņēmusi galvojumus aizņēmumiem vairāku sporta centru attīstībai reģionos kopumā par 21,59 miljoniem latu.
Valsts galvojumi sniegti arī studiju un studējošo kredītiem.
Valsts sniegusi galvojumu arī privāta uzņēmuma ņemtam kredītam - piena pārstrādes SIA "Latvijas piens" aizņēmumam no AS "SEB banka" piecu miljonu latu apmērā. Šī aizdevuma atlikums jūlija beigās bija 4,75 miljoni latu.
Kā ziņots, turpmāk valsts galvojumi privātām kapitālsabiedrībām vairs netiks sniegti.
To paredz grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību, kas stājās spēkā aprīļa beigās. Šis aizliegums neattiecas uz valsts kapitālsabiedrībām.
