Rosina nošķirt sabiedriskā labuma organizācijas, kuru ziedotāji varēs saņemt nodokļu atlaides
Foto: DELFI

Finanšu ministrija (FM) rosina dalīt sabiedriskā labuma organizācijas tādās, kuru ziedotāji varēs saņemt nodokļu atlaides, un tādām, kuru nevarēs, paredz FM sagatavotais sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijas projekts.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iniciatīvas no šā gada septembra līdz novembrim tika organizētas vairākas domnīcas par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu. Domnīcās tika meklēti risinājumi sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošās tiesību sistēmas efektivitātei.

"Lai arī sabiedriskā labuma organizācijas ir vērtīgs instruments, kas sniedz atbalstu sabiedrībai vai tās daļai, tieši tām mērķa grupām, kurām tas visvairāk ir nepieciešams, tomēr patlaban dažādu iemeslu pēc sabiedriskā labuma organizācijas statusā darbojas vairākas organizācijas, kas pēc būtības atbilst citai juridiskai formai," piebilda FM.

FM arī norādīja, ka atbilstoši publisko finanšu līdzekļu labas pārvaldības principam un valsts atbalsta sniegšanas nosacījumiem, piešķirot personām īpašus nosacījumus, ir jānodrošina atbilstoša uzraudzība, pārliecinoties, ka piešķirtais īpašais nosacījums sasniedz mērķi. Turpretī patlaban sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības nosacījumi ir vienādi visām organizācijām, neatkarīgi no tā, vai tiek izmantotas visas priekšrocības.

Lai līdzsvarotu valsts sniegtās priekšrocības ar attiecīgajām uzraudzības funkcijām, tiek piedāvāts veidot divu pakāpju sabiedriskā labuma organizācijas. Tas nozīmē, ka turpmāk organizācijai būs tiesības izvēlēties sabiedriskā labuma organizācijas pakāpi un, ja tā atbilst noteiktajam kritēriju kopumam, pieteikties atbilstošajam līmenim.

Pirmā sabiedriskā labuma organizāciju pakāpe paredz organizācijai mazāku priekšrocību grozu, bet atvieglotus uzraudzības noteikumus. Šādas organizācijas varētu būt ar mazu pieredzi, nesistemātisku darbību, bet ar saprotamiem un izmērāmiem rezultātiem. Šīs pakāpes sabiedriskā labuma organizāciju ziedotājiem nebūs piemērojami uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi, bet būtu tiesības pretendēt uz publisko finansējumu, saņemt Eiropas Savienības (ES) fondus uz atvieglotajiem nosacījumiem, kā arī būtu tiesības saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi, ja tādu piešķir pašvaldība.

Pirmās pakāpes sabiedriskā labuma organizācijām tiks piemērotas vienkāršākas uzraudzības prasības, bet tām būs pamata līmenī jānodrošina atklātība un caurredzamība, jānodrošina naudas plūsmas izsekojamība.

Savukārt otrās pakāpēs sabiedriskā labuma organizācijām būs piemērojami UIN un IIN atvieglojumi ziedotājiem, NĪN atbrīvojums ēkām un inženierbūvēm, ja tās tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

Uz otrās pakāpēs sabiedriskā labuma organizācijas statusu varēs pretendēt organizācijas ar vismaz divu gadu pieredzi, darbojoties pirmās pakāpēs sabiedriskā labuma organizācijas statusā. Otrās pakāpes organizācijām būs augstākas uzraudzības prasības, jānodrošina pilnīga atklātība un informācijas pieejamība, tajā skaitā finansējuma izlietojumu. Šādām organizācijām būs arī jānodrošina finanšu līdzekļu izsekojamība, jānošķir biedru naudas no ziedojumiem.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums pārbaudīt organizācijas atbilstību sabiedriskā labuma organizāciju pakāpes kritērijiem.

FM piebilda, ka sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanas koncepcijai ir atvērta dokumenta statuss, kas paredz turpināt aktīvu diskusiju par šo aktuālo jautājumu jebkuros citos informācijas un diskusiju apmaiņas formātos.

Pēc plašākām diskusijām par sabiedriskā labuma organizācijas koncepcijas priekšlikumiem ar valsts un nevalstisko sektoru, 2020.gada pirmajā pusē paredzēts aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes ar mērķi to apstiprināt 2021.gadā. Regulējumā tiks noteikts saprātīgs pārejas periods, lai iesaistītās puses varētu izpildīt prasības un nepieciešamības gadījumā pāriet uz citu juridisku formu. Pārejas perioda ilgums būs atkarīgs no detalizētām prasībām, kas tiks iekļautas attiecīgā jaunajā regulējumā.

LETA jau vēstīja, ka šā gada novembrī notikušajā nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes rīkotajā konferencē "Uzticēšanās solis" Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece politikas jautājumos Laila Medina atzina, ka viena NVO sektora problēmām ir šo organizāciju necaurredzamā darbība.

Pēc Medinas teiktā, aptuveni 90% NVO Latvijā norāda, ka to darbība nav klasificēta, līdz ar to uzraugošajām iestādēm un potenciālajiem NVO sadarbības partneriem liedzot noskaidrot, ar ko īsti konkrētās organizācijas nodarbojas. Medina arī atzina, ka patlaban nav rīku, kā noteikt, kurām riska grupām pieder konkrētas NVO, nav arī iespējams izvērtēt NVO finanšu plūsmas.

"NVO ir lielas skaidras naudas finanšu plūsmas. Piemēram, nevaram patlaban pārliecināties, kāpēc NVO skaidrā naudā iemaksāti pieci miljoni eiro, bet organizācijas izmaksā 15 miljonus eiro. Kāpēc NVO ir vajadzīga skaidra nauda, sevišķi, ja zināms, ka skaidru naudu var izmantot nelegāliem mērķiem," sacīja ministrijas eksperte.

Pēc Medinas teiktā, patlaban tiek meklēti risinājumi NVO sektora sakārtošanai, ka skopumā varētu aizņemt divus gadus.

Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izpētījis, ka kultūras un sporta biedrību izejošie darījumi skaidrā naudā ir trīs reizes lielāki, nekā to ienākumi. Piemēram, kultūras un atpūtas NVO kopējie ieņēmumi skaidrā naudā bijuši 2,55 miljoni eiro, turpretī izdevumi skaidrā naudā - 8,84 miljoni eiro. Savukārt sporta biedrības un nodibinājumi skaidrā naudā iekasējušas 2,4 miljonus, bet izdevušas skaidrā naudā 6,62 miljonus eiro.

Pēc FID datiem, starp augsta riska NVO minētās kultūras un atpūtas biedrības, kā arī sporta biedrības un nodibinājumi veic trīs reizes lielākus darījumus skaidrā naudā, nekā iekasē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Finanšu ministrija NVO Tieslietu ministrija VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form