Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie provizoriskie dati.
Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2019. gadā bija 71% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam – 2018. gadā tas bija 70%. Pērn vēl zemāks rādītājs tas bijis tādām ES valstīm kā Ungārija (67%), Horvātija (66%) un Bulgārijai (59%). Savukārt Latvijas "konkurente" Rumānija, ar kuru 2018. gadā Latvijai bija vienāds AIC rādītājs, pērn mūs apdzinusi.
Lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Slovākijai (73%), Igaunijai (75%), Grieķijai (77%), Rumānijai un Polijai (abām 79%), Maltai (80%), Slovēnijai (81%), Čehijai (85%), Portugālei (86%), Lietuvai (90%), Spānijai (91%), Kiprai (95%), Īrijai (97%) un Itālijai (99%).
Savukārt lielāks nekā ES vidējais rādītājs AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Francijā (109%), Zviedrijā (112%), Somijā (113%), Nīderlandē (114%), Lielbritānijā un Beļģijā (katrā 115%), Dānijā (116%) Austrijā (118%), Vācijā (123%) un Luksemburgā (135%).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2019. gadā veidoja 69% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats rādītājs ir bijis Rumānijai, bet mazāks tas bija Grieķijai (68%), Horvātijai (65%) un Bulgārijai (53%).
Igaunijā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 84%, kamēr Lietuvā tas sasniedza 82%. Pagājušajā gadā tas abām valstīm bijis 82%.
Savukārt visaugstākais šis rādītājs pērn bijis Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 261% no vidējā līmeņa blokā, kam seko Īrija (191%), Dānija (129%), Nīderlande (128%), Austrija (127%), Vācija (121%) un Zviedrija (120%).
"Eurostat" norādīja, ka Luksemburgas augstais IKP rādītājs daļēji ir saistīts ar lielo ārvalstu darbinieku skaitu valstī, kas nozīmē, ka šie darbinieki sniedz ieguldījumu valsts IKP, bet netiek uzskatīti par iedzīvotājiem, rēķinot IKP uz vienu valsts iedzīvotāju.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa, kas tiek izteikts kā 100%
"Eurostat" aprēķina IKP un AIC uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
