Šo ieceri kritizē par to, ka tādējādi tiks skarti Lielie kapi, ko dome noliedz, savukārt transporta eksperti vērš uzmanību uz to, ka līdz šim neviens plānošanas dokumentā šāda līnija nav paredzēta un tramvaju savienojums ar citiem Rīgas rajoniem būtu lietderīgāks.
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam gan teikts, ka tramvajs ir pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls un tā prioritārie attīstības virzieni ir Skanste, Rumbula, Dreiliņi un Bukulti. Savukārt sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām iespējama tramvaja attīstība uz Mārupi – starptautisko lidostu "Rīga" un Ķekavu.
Portāls "Delfi" piedāvā nelielu atskatu uz to, kur vēl savulaik bija plānots izveidot tramvaja līnijas.
Pasažieru pieprasījums Rumbulā
Tā dēvēto trekno gadu laikā tika runāts par tramvaja līnijas pagarināšanu uz Rumbulu. "Rīgas satiksme" 2007. gadā atzina, ka tolaik pasažieru pieprasījums ir lielāks nekā piedāvātie autobusu maršruti uz Rumbulu un Dārziņiem.
Turklāt Rumbulas attīstībai bija lieli plāni, taču, kā jau "Delfi" rakstījis, tie palikuši uz papīra un daudzstāvu augstceltņu vietā pašlaik zemesgabalā plānots izbūvēt stāvvietu kemperiem.
Rīgas attīstības programmas 2014.-2020. gadam rīcības plānā kā pasākums līdzsvarotai satiksmes infrastruktūrai un organizācijai iekļauta 7. tramvaja maršruta pagarināšana līdz Rumbulai (Šķērstes ielas un Mazjumpravas ielas rajonā), jauna tramvaju depo izbūve un jaunu zemās grīdas tramvaju iegāde. Tramvaja līnijas pagarināšana bija paredzēta divu kilometru garumā.
Dreiliņu plāni
Līdz 2020. gadam Rīgā bija plānots izbūvēt jaunu tramvaja līniju no Stacijas laukuma līdz Kaivas ielai Dreiliņos.
Saskaņā ar Rīgas attīstības programmas 2014.-2020. gadam rīcības plānu 6,5 kilometrus garo tramvaja līniju (iekļaujot esošo sliežu posmu uz Zemitāna tilta) Dreiliņi (Kaivas iela)-Dzelzavas iela–Stacijas laukums) finansētu gan ar Eiropas Savienības līdzekļiem, gan "Rīgas satiksmes" finansējumu.
Projektā bija iecerēts izbūvēt arī galapunktu un iegādāties astoņus zemās grīdas tramvajus.
Ar tramvaju uz Berģiem
2010. gadā tika izstrādāts detālplānojums 6. maršruta tramvaja līnijas pagarināšanai līdz Berģiem. Tolaik satiksmes uzņēmumā pieļāva, ka tramvaja līnijas pagarināšana no Juglas līdz Berģiem varētu sākties pēc pusotra gada, tomēr projekts apstājās.
Tramvaja līnija uz Berģiem bija saistīta ar savulaik aktīvajiem stāvparku izveides plāniem, kas tika īstenoti, lai veicinātu sabiedriskā un privātā autotransporta efektivitāti un atbrīvotu pilsētas centru no transportlīdzekļiem.
Tramvaja līnijas tuvumā bija plānots ierīkot stāvparku, kurā iedzīvotāji, kas uz Rīgu brauc ar privāto autotransportu, varētu auto atstāt.
Kāpēc Skanste?
Visas "Rīgas satiksmes" plānotās aktivitātes gan atkarīgas no viena galvenā faktora – finansējuma. Lai arī vairākiem projektiem kā iespējamais naudas avots minēti Eiropas Savienības (ES) fondi, tieši Skanstes līnijas izveidei tagad iespējams piesaistīt ES līdzfinansējumu – proti, tas paredzēts iepriekš degradētu teritoriju, kas tagad strauji attīstās, uzlabošanai, liecina "Rīgas satiksmes" skaidrotais portālam "Delfi". Šiem kritērijiem vislabāk atbilstot Skanste. Turklāt citi projekti ir esot pārāk mazi, bet Skanstes līnijas izmaksas aplēstas vairāk nekā 97 miljonu eiro apmērā, tostarp Kohēzijas fonda finansējums būtu 70 miljoni eiro.
11. oktobrī Rīgas domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstīja Skanstes tramvaja līnijas projektēšanas sākšanu.
Skanstes rajons pašlaik attīstās visstraujāk un tieši tur būs jaunais pilsētas centrs, kur jau tagad ir jaunie banku ofisi, kā arī top dažādas vīzijas par kultūras telpu, par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) teikto ziņo LETA.
Iecerēts, ka jaunā līnija savienos esošo maršrutu tīklu – 6. tramvaja maršrutu, šķērsojot 11. tramvaja maršrutu, ar 5. un 9. tramvaja maršrutu. Jaunizbūvētā tramvaja līnijas posma garums ir aptuveni 3,6 kilometri.
Tāpat projekta ietvaros plānots rekonstruēt 5. un 9.tramvaju maršrutu posmā no Pētersalas ielas līdz Centrāltirgus lokam.
Projektu plānots īstenot līdz 2019. gadam.
