Par šiem likuma grozījumiem parlamentāriešiem vēl būs jālemj trešajā lasījumā.
Likumprojekta autori norāda, ka iedzīvotāji nereti izvēlas ņemt "ātros kredītus" par nelielām naudas summām, jo tas šķiet ērti un izdevīgi. Tomēr gadījumos, kad kredītņēmējam rodas problēmas saistības izpildīt, pret viņu vērstās soda sankcijas var ievērojami pārsniegt sākotnējā aizņēmuma summu. Esošais tiesiskais regulējums, kas pieļauj gan nokavējuma procentu pieprasīšanu, gan līgumsoda samaksu par vienu un to pašu līguma pārkāpumu, ir nesamērīgs. Tādēļ deputāti rosināja likumā ierobežot pret kredītņēmēju vēršamo sankciju apjomu.
Saskaņā ar Saeimas atbalstītajiem likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka līgumsods par kredītsaistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi noteiktajā termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) par Saeimas otrajā no trīs lasījumiem atbalstītajiem Civillikuma grozījumiem izsakās kritiski. Tie nesasniegšot deputātu deklarēto mērķi – novērst patērētāju tiesību aizskārumu ar ātro kredītu nosacījumiem, bet gan radīs problēmas ar savlaicīgu saistību izpildi visiem komersantiem un neskaidrības līgumsodu piemērošanā, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai, Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram norādījusi LKA.
Asociācija norāda uz Saeimas virzītajos priekšlikumos paredzēto, ka jāaizliedz nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti, nepaskaidrojot, kas tiek saprasts ar "nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši". Tāpat likumprojektā nav izskaidrots, vai jaunais regulējums attieksies tikai uz līgumiem, kas noslēgti pēc grozījumu stāšanās spēkā, vai ar atpakaļejošu spēku uz jau tagad spēkā esošiem līgumiem.
LKA uzskata, ka nav izvērtētas šī likumprojekta sekas uzņēmējdarbībai, nav izvērtēta iespējamā ietekme uz maksājumu disciplīnu un noslēgto līgumu izpildi.
"Ar šādiem grozījumiem netiks sasniegts likumprojekta autoru deklarētais mērķis, turklāt patēriņa kreditēšanas un patērētāju tiesību jautājumi būtu jāregulē Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ekonomikas ministrija jau gatavo likuma grozījumus saistībā tieši ar patērētāju kreditēšanas prasībām un to uzraudzību," paudusi LKA.
Atbalstu piedāvātajam tiesiskajam regulējumam paudusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Latvijas Universitātes akadēmiskie mācībspēki, kā arī zvērināti advokāti.
Jau vēstīts, ka Latvijā pēdējā laikā sākusies diskusija par nepieciešamību uzraudzīt "ātro kredītu" devējus. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija iepriekš nolēma jauniešiem, kuri ir 18 un 19 gadus veci, nedot tā dēvētos "ātros kredītus", cerot šādi atrisināt problēmu, kad aizņēmuma jūgā ieslīgst cilvēki, kuri nav maksātspējīgi. Savukārt Tiesībsarga birojs to nodēvēja par diskriminācija uz vecuma pamata.
Tāpat asociācija ir izveidojusi sistēmu, kas ļauj kredītņēmējam iekļaut sevi sarakstā, kam aizdevējs uz noteiktu laika periodu neizsniedz kredītu. Šāds lūgums būs neatsaucams un tas būs spēkā pēc kredītņēmēja izvēles – vienu, divus vai trīs gadus.
