Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis paredz, ka vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
Paredzēts, ka no LG neatkarīgs gāzes pārvades un uzglabāšanas operators tiks izveidots no 2017. gada 3. aprīļa, bet LG pilnībā sadalīt plānots līdz 2017. gada beigām.
Pēc diviem gadiem dabasgāzes cenu noteiks tā tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt to arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu, iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skaidroja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Publiskajam tirgotājam pienākumu piegādāt gāzi par regulētiem tarifiem noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem.
Deputāte Lolita Čigāne (V) debatēs izteica gandarījumu par kvalitatīvo likumprojektu, taču vienlaikus viņai esot bažas par LG vadītāja Aigara Kalvīša izteikumiem – lai arī LG atbalstot gāzes tirgus atvēršanu, Kalvīša vēlāk teiktais liecinājis, ka uzņēmums aktīvi pretdarbosies šim likumprojektam.
Savukārt deputāts Atis Lejiņš (V) minēja, ka "Gazprom" ir bankrota priekšā.
"Rodas jautājums, kas ir šī likumprojekta patiesais mērķis un kā interesēs tas ir," vaicāja deputāts Ivars Zariņš (S), skaidrojot, ka šis modelis piedāvā dārgu un sarežģītu gāzes tirgus liberalizāciju.
Viņa ieskatā EM jau esot pircējs LG vērtīgākajiem aktīviem. Zariņš gan aicināja atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai kopīgiem spēkiem to salabotu.
Likumprojekts paredz noteikt valstij pirmpirkuma tiesības, ja persona, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai šādas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā 1% sava uzņēmuma daļas vai akcijas. Tāpat valsts varēs pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, ja komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa, atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas Inčukalna gāzes krātuvei nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas.
Līdz ar izmaiņām paredzēti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora īpašniekiem, nosakot, ka tam jābūt nošķirtam no dabasgāzes un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības. Ja investors būs valsts, viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkstēs kontrolēt energoapgādes komersantu, kas ražo un tirgo dabasgāzi un elektroenerģiju. Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai būs jāsniedz atzinums par personas un darījuma atbilstību un tā ietekmi uz nacionālo drošību, teikts EM sagatavotajā informācijā.
Tāpat grozījumi nosaka sabiedriskā pakalpojuma regulatora tiesības un pienākumus, īstenojot dabasgāzes sistēmas operatoru uzraudzību, kā arī soda naudas piemērošanu gāzes operatoram pārkāpumu gadījumos.
Priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz šā gada 13. novembrim.
Jau vēstīts, ka valdība septembra vidū atbalstīja Enerģētikas likuma grozījumus, kas, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, pēdējo posmu, paredz sadalīt LG divos uzņēmumos.
Ekonomikas ministrijas piedāvātais modelis paredz LG sadalīt divos uzņēmumos - vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23%). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".
