Saeima ceturtdien lems par 80 miljonu eiro aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic".
Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma atļaut "airBaltic" kapitalizēt Valsts kases aizdevumu, žurnālistiem pēc komisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
Aizdevuma izsniegšanu kompānijai "airBaltic" varēs īstenot vien ar nosacījumu, kas liedz aviokompānijai iegādāties, īrēt vai izmantot jebkura militārā kompleksa inventāru, kas tostarp nodrošinātu, ka "airBaltic" nevarēs iegādāties Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet". Tāpat šim darījumam nedrīkst būt negatīva ietekme uz valsts budžeta bilanci.
Šadurskis norādīja, ka galvenokārt spriests par divām lietām - "airBaltic" pašreizējo finansiālo situāciju, drošības un starptautiskās reputācijas jautājumiem, kā arī tālākajām attīstības perspektīvām. "Es guvu pārliecību - ja šāds lēmums [par aizdevuma kapitalizāciju] netiek atbalstīts, "airBaltic" ir problēmas naudas plūsmu un saistību izpilde," pauda budžeta komisijas vadītājs.
Par atļauju veikt "airBaltic" aizdevuma kapitalizāciju sēdē balsoja seši koalīcijas deputāti, divi opozīcijas deputāti bija pret, savukārt viens balsojumā atturējās.
Savukārt, komentējot izskanējušos pieņēmumus, ka "Sukhoi Superjet" darījums bijis tikai aizsegs, lai panāktu valsts līdzekļu iepludināšanu uzņēmumu, kam sekotu jauni "airBaltic" kreditoru prasījumi, Šadurskis pauda, ka sēdē par to runāts, taču apstiprinājums attiecīgajām baumām neesot gūts un šādi riski patlaban nepastāvot.
Pēc viņa teiktā, sēdē runāts arī par stratēģiskā investora piesaisti un iespēju kotēt "airBaltic" akcijas biržā. Tāpat spriests, vai tuvākajā nākotnē nebūs situācija, ka atkal būs nepieciešamas valsts investīcijas "airBaltic". Uzņēmuma pārstāvji esot norādījuši, ka 100% to izslēgt nevar, taču biznesa plāns šādu scenāriju neparedz.
"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pēc sēdes bija gandarīts par komisijas lēmumu un pauda cerību, ka ceturtdien, 3.decembrī, sekos pozitīvs Saeimas lēmums.
Tāpat viņš norādīja, ka tālāki lēmumi par flotes atjaunošanu sekos pēc investīciju ieplūšanas uzņēmumā, taču "Sukhoi Superjet" lidmašīnas "airBaltic" neiegādāsies. Skaidrība arī vēl neesot par flotes atjaunošanas finansēšanas veidu.
Jau vēstīts, ka Gauss žurnālistiem iepriekš apliecināja, ka aviokompānija neiegādāsies Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet".
Saeima ārkārtas sēdē pirmdien, 30. novembrī, nākamā gada valsts budžeta likuma projektu skatot galīgajā lasījumā, neatbalstīja priekšlikumu par atļauju "airBaltic" kapitalizēt Valsts kases aizdevumu. Šo iniciatīvu deputāti vērtēs nesaistīti ar nākamā gada valsts budžetu.
Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 19. novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar "airBaltic" atrasto investoru - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu - pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.
Premjere Laimdota Straujuma toreiz uzsvēra, ka no akcionāru līguma ar Vācijas uzņēmēju ir izslēgti diskutablie jautājumi un tas neparedz nosacījumu par lidmašīnu iegādi. Līgumā nav paredzētas veto tiesības akcionāram attiecībā uz lēmumiem par flotes atjaunošanu. Iepriekš izskanējis, ka investors sagaida no valsts iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet". Pats ieguldītājs gan to noliedzis.
Vēstīts arī, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic" - Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, "airBaltic" aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.
Valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam "airBaltic" jādod arī Saeimai, ko sākotnēji bija plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei "airBaltic" un aizdevumam no Valsts kases. Saeimas frakciju pārstāvji norādījuši, ka vēlas iegūt vairāk informācijas par plānoto darījumu.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
