Saeima trešdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas paredz paplašinātā valsts atbalsta attiecināšanu arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrībām.
Likumprojektu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kā alternatīvu pērn iesniegtam vairāku deputātu likumprojektam, kurā daļa punktu bija zaudējuši aktualitāti sakarā ar jau pieņemtiem grozījumiem.
Uz otro lasījumu satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosināja noteikt nodokļu atvieglojumus arī Rīgas un Ventspils brīvostām, tomēr deputātu vairākums viņa ieceri neatbalstīja. Satiksmes ministrs rosināja arī uz Rīgas un Ventspils brīvostām attiecināt nodokļu atvieglojumus, kādi ir Latgales un Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka Liepājas SEZ likums nosaka, ka Liepājas SEZ izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā. Tiek uzsvērts, ka Liepājas SEZ ir jāveicina Liepājas reģiona attīstība.
Paplašinot Liepājas SEZ piemērojamo valsts atbalstu ar tiešo nodokļu atvieglojumiem par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām, tiks veicināta Liepājas SEZ likumā noteiktā mērķa sasniegšana, radot jaunu rīku ekonomikas stimulēšanai, palielinot Liepājas SEZ konkurētspēju ārvalstu investoru piesaistē un samazinot Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmi, kā arī nodarbinātības veicināšanai, radot jaunas darba vietas Liepājā, piesaistot augstas pievienotās vērtības uzņēmumus, kuri radītu augstas kvalifikācijas darbaspēku.
Tāpat plānots, ka likumprojekts veicinās Tautsaimniecības attīstību, dos papildu pienesumu valsts un Liepājas pašvaldības budžetos.
Likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredz, ka attiecināmās izmaksas par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām attiecināmas tikai uz Rēzeknes un Latgales speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, bet uz Liepājas SEZ attiecināmas ir tikai izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.
Lai veicinātu Liepājas SEZ konkurētspēju ārvalstu investoru piesaistē un jaunu darba vietu izveidi esošās un potenciālās Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām, paplašinātais valsts atbalsts būtu jāattiecina arī Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām, uzskata likumprojekta autori.
Valsts atbalsts jaunām darbavietām Liepājas SEZ teritorijā būtu efektīvs Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām, kurām ieguldījumu projekta rezultātā jaunradītās darba vietas izmaksās vairāk nekā veiktie ieguldījumi.
Ņemot vērā augstāk minēto, likumprojektā ietvertas normas, kas paredz paplašināt komercdarbības atbalstu Liepājas SEZ kapitālsabiedrībām un iekļaut likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām.
Likumprojekts paredz, ka gan ieguldījumu, gan paredzamo algu izmaksu veikšanas rezultātā uzkrāto attiecināmo izmaksu summa attiecināma tikai tiešo nodokļu, tas ir, uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, atvieglojumu piemērošanai.
"Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū Liepāju dēvēja par ekonomiski depresīvu reģionu, kas mantojumā no Padomju Savienības bija saņēmusi izpostītas un degradētas teritorijas," teikts likumprojekta anotācijā.
Lielie ražošanas uzņēmumi, kas iepriekš strādāja Padomju Savienības interesēs, piemēram, "Hidrolats", Mašīnbūves rūpnīca, Dzelzsbetona rūpnīca bija likvidētas, savukārt citi, piemēram, Lopbarības kombināts, Linoleja rūpnīca, Liepājas piena kombināts - nespēja pielāgoties jaunajiem tirgus ekonomikas apstākļiem.
Likumprojekta autori norādījuši, ka bija nepieciešamas ļoti lielas investīcijas un darbs, lai sakārtotu teritorijas un veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanos. Meklējot risinājumus, kā ātrāk attīstīt aktīvu saimniecisko darbību ostā un plašajās industriālajās teritorijās, Liepājas uzņēmēji, sadarbojoties ar pašvaldību un valsti, kā piemērotāko risinājumu izvēlējās Liepājas SEZ izveidošanu.
Liepājas SEZ teritorijā tika iekļauti apmēram 65% no Liepājas pilsētas teritorijas. Tās lielāko daļu aizņem industriālās un potenciālās industriālās teritorijas, tostarp arī teritorijas, kurās ir nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas infrastruktūras sakārtošanā pirms investoru piesaistes, kā arī Liepājas osta un lidosta.
Liepājas SEZ esot unikāla, jo tā ietver gan ražošanas teritorijas, gan Liepājas ostu, kas savstarpējā mijiedarbībā ir saistoša uzņēmējiem.
Šobrīd Liepājas SEZ kapitālsabiedrības statusā darbojas 44 uzņēmumi. Aptuveni puse ir ražošanas uzņēmumi, bet otra puse - ostas uzņēmumi, kas kopumā nodrošina turpat 2500 darba vietas, kas rada vismaz trīs, četras papildu darbavietas apkalpojošā sektorā, minēts anotācijā.
Kopējās investīcijas no 1997.gada līdz 2019.gadam ir aptuveni 443 miljoni eiro, no kurām lielākā daļa ir privātās investīcijas, bet 136 miljoni eiro - tiešās Liepājas SEZ pārvaldes piesaistītās investīcijas.
Likumprojekta autori uzsver, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ietekmē ražošanu visā pasaulē, uzņēmumi saīsina piegādes ķēdes, kas paver iespēju piesaistīt jaunas ražotnes Liepājas SEZ. Krīzes rezultātā ir palielinājies brīvi pieejamais darbaspēks, jo daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas bija devušies peļņā uz Eiropas valstīm ir atgriezušies Liepājā, taču pandēmijas ietekmē bezdarbnieku skaits ir pieaudzis. Liepājā bezdarba līmenis 2020.gada decembrī pieaudzis līdz 6,5%, tādēļ nepieciešami jauni instrumenti ekonomikas stimulēšanai un nodarbinātības veicināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojektu Saeimai vēl jāizskata galīgajā lasījumā.
