Foto: DELFI
Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā pieņēma likumu par mikrouzņēmumu nodokli un ar to saistītos grozījumus vairākos citos likumos. Šī likumprojektu pakete arī tika atzīta par steidzamu, kas nozīmē, ka pieņemšanai būs nepieciešami vien divi lasījumi.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) trešdien vēstulē trim Saeimas komisijām lūdzis rast iespēju parlamentā steidzamības kārtā izskatīt ar mikrouzņēmumiem saistīto likumprojektu paketi, pēc iespējas saīsinot priekšlikumu iesniegšanas termiņus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu), Sociālo un darba lietu un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai adresētajā vēstulē Dombrovskis uzsver, ka mikrouzņēmuma atbalsta pasākumu ieviešanai ir būtiska Finanšu ministrijas izstrādātā un Ministru kabinetā apstiprinātā likumprojekta "Par mikrouzņēmuma nodokli" un to pavadošo likumprojektu steidzama apstiprināšana. " (..) likumprojekts "Par mikrouzņēmuma nodokli" ir sociāla rakstura atbalsta instruments, kurš ir vērsts uz ģimenes uzņēmumu atbalstīšanu un šāda uzņēmuma tipa iedzīvināšanu Latvijas ekonomikā, kā arī uz "ēnu ekonomikas" īpatsvara samazināšanu mikrouzņēmumos," pauž premjers.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) iepriekš pauda, ka ar šīm iecerētām izmaiņām valdība "no savas puses ir izdarījusi visu, lai iedzīvinātu mikrouzņēmumu atbalsta programmu". Ministrs uzsver, ka Saeimai ekonomikas ātrākas izaugsmes vārdā šo mikrouzņēmumu nodokļa likumprojektu pakete būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli un grozījumi citu nodokļu likumos attieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, kur dibinātāji un dalībnieki ir fiziskas personas, apgrozījums kalendārā gadā nepārsniedz 70 000 latu gadā un darbinieku skaits ir ne vairāk kā pieci.

Mikrouzņēmuma nodoklis ietvers valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem. Tas ietvers arī mikrouzņēmuma uzņēmuma ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, kā arī mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Ar mikrouzņēmuma nodokli apliks mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu. Mikrouzņēmuma nodokļa likme būs 20%. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniegs piecus darbiniekus, likmei pieskaitīs 2 procenta punktus par katru papildu nodarbināto darbinieku. Ja darbinieku skaits mikrouzņēmumā ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmuma nodokļa likmi noteiks pēc lielākā darbinieku skaita mikrouzņēmumā attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa.

Finanšu ministrija iesniegtajos dokumentos valdībai pauž cerību, ka līdz ar šīm izmaiņām pieaugs gan ekonomiskā aktivitāte, gan saruks bezdarbnieku skaits. "Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas par 2008.gadu mikrouzņēmumu kritērijiem atbilst 32 200 sabiedrību ar ierobežotu atbildību, no kurām 10,3 tūkstoši darbojas ar zaudējumiem un 9900 vispār neveic saimniecisko darbību, kā arī 83 200 saimnieciskās darbības veicēji," norāda Finanšu ministrija.

Ministrija atzīst, ka pašreizējos apstākļos mikrouzņēmumi neizvēlēsies mainīt nodokļu režīmu, ja tas radīs lielāku nodokļu slogu. Līdz ar to var pieņemt, ka mikrouzņēmumu nodokļa mērķa grupa ir tie nodokļu maksātāji, kuru nodokļu slogs ir lielāks par 10% no apgrozījuma. Līdz ar to ņemot vērā, ka pastāv arī tādas nodokļu maksātāju kategorijas, kuru samaksātie nodokļi veido 30% no apgrozījuma, tad optimālais nodokļa slogs varētu būt 20% no apgrozījuma.

Ministrija lēš, ka lielāko nodokļu slogu veido darba alga un apgrozījuma izmaiņas. Izvērtējot vairākus uzņēmumus, kuros strādā divi līdz trīs darbinieki, nodokļa slogs pārsvarā bija līdz 15%. "Tā kā likuma mērķis ir nodarbināt vairāk darbinieku (tomēr nepārsniedzot piecus darbiniekus), un, ņemot vērā, ka šobrīd uzņēmumiem pārsvarā ir zems apgrozījums, kas var augt pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas, tad piedāvātā vienotā likme ir 20%," skaidro ministrija.

Turklāt šāds nodokļa slogs aplēsts, balstoties uz zemākas darba algas apjomu, tādējādi optimālajai nodokļa likmei ir jābūt lielākai, jo mikrouzņēmuma modeli var izmantot, lai sadalītu SIA peļņu, norāda FM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!