Saeimas izmeklēšanas komisijas “Lattelekom” lietā priekšsēdētājs Egils Baldzēns vakardien atklāja vienu no komisijas galveniem secinājumiem: nav vēlama holdingkompānijas veidošana, kas turētu gan “Lattelekom”, gan “Latvijas mobilā telefona” (LMT) akcijas.
Kā zināms, šādu kompensācijas modeli par “Lattelekom” monopola saīsināšanu uz 2003. gadu no sākotnējā 2013. gada izstrādājusi Latvijas privatizācijas aģentūra (LPA). Šīs holdingkompānijas akciju vairākumu piedāvātu “Lattelekom” lielākajam ārvalstu īpašniekam un vienlaikus lielākajam investoram somu telekomunikāciju koncernam “Sonera”. E. Baldzēns teica, ka komisija neatbalsta jauna holdinga veidošanu, jo tas radītu jaunu «supermonopolu» — tā ziņo LETA. Līdzīgas domas — ka patērētājiem varētu draudēt jauns faktiskais monopols — laikrakstam “Dienas Bizness” izteicis Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis, kas ir bezpolitisks telekomunikāciju speciālists.

Ņemot vērā, cik daudz kaislību virmo ap “Lattelekom” un cik politizēti pēdējā laikā kļuvuši t. s. lielu uzņēmumu privatizācijas jautājumi, E. Baldzēna teiktais ir mājiens, ka LPA piedāvātajam “Lattelekom” monopola saīsināšanas modelim tiks likti nopietni šķēršļi. Savukārt t. s. holdingkompānijas modelis ir tas, par ko, visticamāk, principā vienojusies LPA un “Tilts Communications”, resp., “Sonera” pārstāvji.

Kā laikrakstam “Dienas Bizness” stāstījuši zinoši avoti, holdingkompānijas modelis ir tas, ko gan LPA, gan LPA ārzemju padomnieki uzskata par visizdevīgāko no starptautiskā tirgus viedokļa. Tas savā ziņā sakoncentrē abu uzņēmumu — “Lattelekom” un LMT — pelnītspēju zem vienas akcijas. Tādējādi “Sonera” iegūtu maksimālu vērtību (pēc akciju kursa rēķinot) par atteikšanos no monopola, un šai vērtībā arī dalītos Latvijas valsts, kad nāktu brīdis privatizēt holdingkompāniju, resp., daļēji vai pilnīgi pārdodot valstij piederošo kapitāla daļu jaunajā holdingā. Savukārt “Lattelekom” bez LMT ir uzņēmums, kas, starptautisko analītiķu acīs, sniedz mazāku atdevi nekā caurmēra telekomunikāciju operatori pasaulē un tā pelnītspējas izaugsmi noēno tādi faktori kā valsts iejaukšanās tarifu politikā un, vismaz šobrīd, neskaidrība par to, kad uzņēmums sāks strādāt konkurences apstākļos.

Arī no LMT vadības privātās sarunās dzirdēts viedoklis, ka mobilo sakaru operators tikšot iekļauts holdingkompānijā, lai vairotu kopējas paketes vērtību ar LMT ievērojami lielāko pelnītspēju.

Kā ziņo BNS, E. Baldzēns arī izteicis bažas, vai var būt runa par “Lattelekom” zaudētās peļņas kompensēšanu ārvalstu investoram, ja pēc Latvijas grāmatvedības standartiem uzņēmums strādājot ar zaudējumiem. Kā stāsta starptautisko auditoru aprindās, šādas atšķirības starp uzņēmuma peļņas vai zaudējumu atskaitēm pēc Latvijas un starptautiskiem standartiem rodas galvenokārt pielietojot atšķirīgas nolietojuma (depreciation) formulas. Kā laikrakstam “Dienas Bizness” paskaidroja kāds Latvijā strādājošs ārvalstu auditors, Latvijas likumdošanā ir normas, kas pieļauj daudz straujāku nolietojumu, tādējādi «uz papīra» apēdot pat ievērojamu reālu peļņu, tas ir, t.s. peļņu vai naudas plūsmas pārpalikumu pirms nodokļiem, nolietojuma un citām atskaitēm.

Saeimas izmeklēšanas komisija “Lattelekom” lietā savu gala ziņojumu sniegšot tikai janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit