Saistībā ar projektu "Rail Baltica" premjerministre Laimdota Straujuma (V) "uz paklāja" izsaukusi Mārupes novada domes priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Straujumas tikšanās ar Mārupes novada priekšsēdētāju notika iepriekš publiski neizziņotā laikā. Sarunas galvenais mērķis bija pārliecināt mārupiešus, ka kompromisi ir iespējami un projekta attīstība jāturpina, norāda LTV.
Bojārs, ierodoties Ministru kabinetā, bija nerunīgs un pirms tikšanās gaidāmo sarunu neapsprieda, novēroja raidījums "Panorāma".
Pie premjeres viņš uzaicināts pēc tam, kad sestdien "Rail Baltica" sabiedriskajā apspriešanā Mārupē sliežu atzaru caur Mārupi novadnieki asi kritizēja.
Straujumas un Bojāra trešdienas saruna notikusi mierīgos toņos, un Straujuma guvusi pārliecību, ka Mārupes novada dēļ vērienīgais projekts neapstāsies.
"Pašlaik es neesmu redzējis nekādus citus variantus. Bet mums tādi ir solīti! Un arī Straujumas kundze solīja, ka tādi būs, un mēs noteikti izvērtēsim - gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldība," uzsvēra Bojārs.
Jāpiebilst, ka līdz šim piedāvātais sliežu trases variants gāja cauri jaunizveidotajam "Vētras ciemam".
Mārupes novada pašvaldība līdz šim ir bijusi viena no aktīvākajām, kas asi vērsusies pret projekta ieceri. Piemēram, pašvaldības izdevuma "Mārupes Vēstis" marta numura teju pusi saturu veido raksti par "Rail Baltica" projektu. Uz pašvaldības izdevuma pirmās lapas jau lasāms, ka "jā" vārds sakāms ievadam uz lidostu no ziemeļu puses - Skultes nevis Mārupes. Tāpat laikraksta pirmajā lapā uzskatīts, ka atzars caur Mārupes novadu ir pretrunā ar novada teritorijas plānojumu, netiek sniegts projekta ekonomiskais pamatojums, apdraudēta novada attīstības vīzija un pārkāpts tiesiskais paļāvības princips.
Tieši iepriekš minētie apgalvojumi visbiežāk izskanēja arī 7.marta sanāksmē, kurā novada Domes priekšsēdētājs pauda savu nostāju pret šo atzaru un cilvēki viņam uzgavilēja. Kad kāds kungs lika pacelt roku tiem, kuri ir pret projekta atzaru Mārupes novadā. Teju visa zāle vienbalsīgi pacēla rokas. Tikai kāda dāma nosaucās: "Mārupe - sūnu ciems!", novēroja portāls "Delfi"
Satiksmes ministrijas pārstāvis Māris Riekstiņš gan uzsver, ka "Rail Baltica" ir ne vien ekonomisks, bet arī ģeopolitisks projekts. Viņš vērsa apmeklētāju uzmanību uz to, ka tas, ka vienīgais dzelzceļa transportlīdzekļu savienojums ir ar austrumpusi - Krieviju, ir ekonomikas risks, kas būtu jāsamazina.
Riekstiņš ir pārliecināts, ka ir pienācis laiks starp reģionālajiem centriem nodrošināt "ātru un pietiekami efektīvu satiksmi". Viņaprāt, dzelzceļš ir viens no efektīvākajiem transportlīdzekļiem, tostarp kravu pārvešanai, kas varētu atvieglot piekļuvi energoresursiem, piemēram, oglēm no Polijas.
Paredzēts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz par 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
