Nu būvniecība tieši blakus Gaismas pils palīgēkas sienai ir atsākusies un objektā novērojami strādnieki un divi ceļamkrāni. Savukārt būvniecības plakāts pie nesen kā uzceltās sētas liecina – šeit top daudzfunkcionāla ēka.
Projektu īsteno SIA "Akmeņu 14", kura šo projektu virzīja jau 2009. gadā. Internetā atrodamā informācija liecina, ka projekts paredzēja daudzstāvu ēku ar dzīvokļiem un birojiem. Ēkā tika plānota slēdzama pazemes stāvvieta 30 automašīnām un virszemes stāvvieta – 52 automašīnām. Tāpat to bija plānots aprīkot ar trim ātrgaitas liftiem.
SIA "Akmeņu 14" izveidota 2006. gadā, bet pēdējos gadus nekādu saimniecisko darbību nav veikusi, vien uzrādījusi zaudējumus. Tā 2015. gadu noslēdza bez apgrozījuma un ar 7574 eiro zaudējumiem, liecina "Lursoft" informācija. Savukārt kopš septembra uzņēmumā notikušas arī īpašnieku pārmaiņas, esošajiem dalībniekiem pamainot sev piederošo kapitāldaļu skaitu. Patlaban uzņēmumam ir četri īpašnieki, kuriem katram pieder pa 25% kapitāldaļu.
Viens no "Akmeņu 14" īpašniekiem ir Oskars Liepiņš, kura īpašumā vēl nesen bija arī kapitāldaļas pasaules uzmanību pievērsušā sociālajā tīklā "Ask Fm". Šo uzņēmumu 2014. gada augustā iegādājās Nīderlandē reģistrēts uzņēmums "IAC Search Europe B.V.", kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC.
"Akmeņu 14" īpašnieks ir arī SIA "O.22", kura vienīgais īpašnieks ir ārzonā reģistrētā "Deccort systems LLP", bet starp vēsturiskajiem īpašniekiem atrodams arī kāds Renārs Liepiņš, kuram ir identisks dzimšanas datums ar Oskaru Liepiņu. Tāpat 25% "Akmeņu 14" pieder SIA "SH7", kuras īpašnieks ir ārzonā reģistrētā "Zepalm Investments LTD", bet agrāk piederējusi Renāram Liepiņam. Savukārt atlikušie 25% pieder "Zepalm Investments LTD".
Zemesgrāmatas dati liecina, ka konkrēto zemesgabalu Akmeņu ielā uzņēmums iegādājies 2006. gadā un tas iegādāts par vairāk nekā 800 000 latu.
Ar uzņēmumu "Akmeņu 14" portālam "Delfi" līdz šim nav izdevies sazināties.
2009. gada pavasarī tika ziņots, ka "Valsts nekustamie īpašumi" iecerētā jaunā biroja ēka varētu izmaksāt sešus miljonus latu, liecina aģentūras LETA arhīvs. Šaubas par šo projektu pauda Valsts kontrole, savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzdeva "Valsts nekustamie īpašumi" tā laika valdes priekšsēdētājam Mārim Kaijakam sniegt paskaidrojumu par iespējamo jauna nekustamā īpašuma iegādi un būvniecību VNĪ vajadzībām.
Kaijaks gan taisnojās, ka šo projektu nemaz nevēloties. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" viņš tolaik noraidīja informāciju, ka VNĪ jau ir izvēlējies iegādāties neadekvāti dārgu ēku Akmeņu ielā 14. "Mēs izvērtējam četrus iespējamos objektus, informēsim par tiem uzņēmuma padomi un tikai tad pieņemsim lēmumu. Akmeņu ielas 14 īpašnieku piedāvājums iegādāties zemes gabalu ar nulles ciklā esošu jaunbūvi par 4,6 miljoniem eiro nekad nav ticis uzskatīts par diskusijas vērtu, jo šī cena neatbilst tirgus vērtībai," laikrakstam uzsvēra Kaijaks.
Sākoties krīzei, šī pārvākšanās iecere, kas paredzēja līdzīgu modeli kā Valsts ieņēmumu dienesta centrālās ēkas gadījumā, kad privātais uzceļ, bet valsts nomā, tika atmesta un arī patlaban nekas tāds vairs netiek izskatīs, portālam "Delfi" sacīja Finanšu ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
