Lielākajā daļā Eiropas vairākas pēdējās nedēļas pēc kārtas laika apstākļi bija daudz skarbāki nekā ierasts. Eiropas dienvidaustrumos, Ungārijā un Slovākijā janvāra pirmā pusē fiksētas vienas no zemākajām gaisa temperatūrām kopš 1975.gada, vēsta portāls "graudi.lv". Taču, pateicoties ziemāju labajam rūdījumam, būtiski kaitējumi sējumiem nav nodarīti.
Pēc MARS prognozēm, līdz pat februāra sākumam sējumiem draudi izsalt nepastāv.
Tikmēr Latvijā sals šā gada sākumā varētu būt kaitējis graudaugu sējumiem Vidzemē, savukārt citos Latvijas reģionos sals nav nodarījis acīmredzamu postu, tomēr gaisa temperatūras mainīgums kultūraugiem nenāk par labu. Kā ziņots, vietām Vidzemē, kur bija mazāk sniega, daļa ziemāju var būt aizgājuši bojā, taču precīzāk to varēs izvērtēt martā.
Jau vēstīts, ka šomēnes Latvijā sinoptiķi vairs neprognozē ne lielu snigšanu, ne spēcīgu salu, tikmēr februārī un martā vēl iespējama barga ziema. Ja Eiropā ienāks aukstums no Arktikas, lielākais sals būs ziemeļos un ziemeļaustrumos, tostarp Baltijas valstīs.
Latvijā kopražas rādītājs aizvadītājā sezonā ir 2,509 miljoni tonnu, kas ir labs rādītājs arī salīdzinājumā ar visu laiku rekordu - 3,01 miljonu tonnu graudu 2015.gadā. Kopumā Latvijā graudaugi aizņem vairāk nekā 710 -00 hektāru, kur ziemāju platības ir 375 100, bet vasarāju - 335 060 hektāru.