Samazinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits
Foto: Shutterstock

2018. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju – par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017. gadā līdz 430 eiro 2018. gadā), izmaiņas sociālo pabalstu likumdošanā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

2018. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 409 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2017. gadā – 367 eiro mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018. gadā sasniedza 860 eiro mēnesī (2017. gadā – 770 eiro mēnesī).

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4%) un vismazākais – Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27,0% un Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.

Nabadzības risks turpina samazināties bērniem, vecākā gadagājuma iedzīvotājiem tas saglabājas nemainīgi augsts

Salīdzinot ar gadu iepriekš, ievērojami samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības risks. Nabadzības riskam 2018. gadā bija pakļautas 26,2% ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (2017. gadā – 32,6%) un 16,7% daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017. gadā – 20,7%). Jau piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem, 2018. gadā tas bija 14,5% (2017. gadā – 17,5%).

Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā tādu bija 74,9% (2017. gadā – 74,0%). Otra lielākā nabadzības riskam pakļautā sabiedrības grupa bija 31,7% vientuļo personu vecumā līdz 64 gadiem (2017. gadā – 31,0%).

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,5% 2018. gadā un 8,1% 2017. gadā). Savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (57,7% 2018. gadā un 59,5% 2017. gadā) un pensionāri (52,5% 2018. gadā un 48,9% 2017. gadā).

Pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. Tomēr 2018. gadā to loma atkal pieauga. 2018. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,4 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,3% iedzīvotāju. 2017. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 15,8 procentpunktiem un 2016. gadā – 17,8 procentpunktiem.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir CSP 2019. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2020. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2019. gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.

Tags

Centrālās statistikas pārvalde Pensija

Comment Form