Viņš skaidro, ka ir ļoti dažādi viedokļi par Pasaules bankas starpziņojumu, vienlaikus viņš uzsver, ka kopējais Latvijas ostu kravu apjoms Pasaules Bankas apskatītajā periodā ir palielinājies, nevis samazinājies - no 52 miljoniem 2002.gadā līdz 75 miljoniem 2012.gadā, kas "patiesībā ir milzīgs sasniegums un ļoti pozitīvi raksturo Latvijas ostu konkurētspēju".
Viņš gan piekrīt, ka reģionālā tirgus daļa ir samazinājusies, taču ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas ostām un šajā sakarā esot jāņem vērā vairāki apstākļi.
"2000.gadā, ar kuru tiek salīdzināts, vēl darbojās naftas vads no Krievijas, kura kopējā jauda bija 15 miljoni tonnu gadā, un, kas svarīgākais, Krievijā vēl vispār nebija tādu ostu kā Ustluga un Primorska, kuras patlaban kopā apgroza vairāk nekā 100 miljonus tonnu," skaidro Sarmulis.
Kā ziņots, Pasaules Bankas pārstāvji, izvērtējot Latvijas ostu sektora konkurētspēju un pārvaldību, veltīja ne vienu vien kritisku piezīmi Rīgas un Ventspils ostām. Prezentētajā starpziņojumā ir ietverta ostu darbības un pārvaldes analīze, savukārt gala ziņojums, kurā tiks ietverts, ko darīt un kā uzlabot situāciju, tiks prezentēts vasaras gaitā.
Daži secinājumi ir gana kritiski. Pārmesta gan salīdzinoši vecas infrastruktūras izmantošana, gan tranzīta atkarība no valstīm, kurām pašām ir savas ostas. Tiek uzsvērts, ka, neskatoties uz kravu pieaugumu ostās pērn, pēdējo 12 gadu laikā Latvijas ostas reģionā ir samazinājušas savu tirgus daļu - tā noslīdējusi no 37% līdz 21%.
