Krīzes laikā nodarbinātības īpatsvars sarucis zemu algu profesijās, bet pieaudzis augstu algu profesijās, kas skaidrojams ar krīzes skarto nozaru specifiku, Latvijas Bankas rīkotajā ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" sacīja centrālās bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.
Krīzes laikā sarucis to darbinieku skaits, kuri saņem 400, 1000, pat 3000 eiro algas, bet audzis to darbinieku skaits, kuri saņem 3000, 4000 eiro un pat vairāk, liecina Krasnopjorova veiktie aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.
Tendence vērojama gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, neskatoties uz krīzi, kas nozīmē, ka uzņēmumos ir "atslēgas" cilvēki, pēc kuriem pieprasījums turpina pieaugt, jo uzņēmēji ļoti labi saprot, ka pēc krīzes šādus darbiniekus būs ļoti grūti atrast, skaidro Krasnopjorovs.
"Tāpēc ir viena sabiedrības grupa, kurai ir ļoti grūti atrast darbu par jebkādu algu, un ir otra sabiedrības grupa, kas krīzi neizjūt un kas pirms tam strādāja klātienē, bet tagad attālināti, un viņu ienākumi turpina pieaugt," saka eksperts.
Protams, tas, pēc viņa teiktā, vēl vairāk veicināt ienākumu nevienlīdzību, ko būtu iespējams uzlabot ar sociālās aizsardzības sistēmu, taču problēma ir tāda, ka Latvijā sociālās aizsardzības sistēma nav efektīva, un sociālie pabalsti nemaz nenonāk līdz trūcīgākajiem, atzīst LB pārstāvis, piebilstot, ka ienākumu nevienlīdzības samazinājums, ko veicina sociālo pabalstu izmaksa, ir ļoti zems. Latvija sociālajai aizsardzībai tērē tikpat daudz kā Šveice, taču rezultāts ir sliktāks un atšķirība starp Latviju un Šveici ir neefektivitāte.
Krasnopjorovs prognozē, ka nākotnē darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars turpinās samazināties, un tas notiks pie jebkura scenārija, pat, ja augs dzimstība vai palielināsies migrācija. Tādēļ, pēc viņa teiktā, svarīgi aktivizēt tos cilvēkus, kuri ir darbspējas vecumā, bet nav darba tirgū, jo Latvijas iekšējās darba roku rezerves ir būtiskas, un tās būtu jāaktivizē. LB veiktais pētījums liecina, ka Latvijā iekšējās darba roku rezerves ir 56 tūkstoši cilvēku. Salīdzinājumam – Lietuvā šādu personu skaits ir 86,3 tūkstoši, bet Igaunijā – 26,9 tūkstoši.
LB pētījumā identificētas divas personu grupas, kurās šo rezervju ir visvairāk. Lielākais skaits ir vecumā no 15-19 gadiem, kur šo cilvēku skaits ir 11,3% vīriešu un 11,1% sieviešu, kā arī vīrieši vecumā no 45 gadiem.
Jauniešu vidū šādu situāciju veicinājusi zema profesionālās izglītības izplatība, savukārt vīriešiem pusmūža vecumā – zema mūžizglītības izplatība, zemas digitālās prasmes, veselības stāvokļa pasliktinājums un citi faktori.
Latvijā ilgstoši valda situācija, ka ir liels bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā liels vakanču skaits, taču šie bezdarbnieki ar šīm vakancēm "nesavienojas", kā dēļ rodas strukturālā bezdarba problēma. Situāciju var uzlabot ar bezdarbnieku pārkvalifikāciju, taču Latvijas izdevumi bezdarbnieku pārkvalifikācijai ir vieni no zemākajiem Eiropā, atzīst eksperts.
