Sausums pārņem Latviju: 'Zemnieku saeima' aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā
Foto: F64

Ilgstošā sausuma dēļ biedrība "Zemnieku saeima" aicina Ministru kabinetu (MK) izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, portālam "Delfi" pastāstīja biedrībā.

"Zemnieku saeima" vēstuli ar aicinājumi lemt par ārkārtas situācijas izsludināšanu otrdien nosūtījusi Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai (ZM), Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Biedrība norāda, ka šī gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādēļ šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. "Zemnieku saeima" prognozē, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekošā apmērā, līdz ar to saimnieki var nebūt spējīgi izpildīt saistībās pret kreditoriem.

Uz situācijas nopietnību biedrībai norādījuši augļu, ogu, dārzeņu un labības audzētāji. Tāpat ilgstošais sausums ietekmējis arī lopkopjus, jo jau šobrīd ir radušās problēmas ar barības nodrošināšanu mājlopiem.

Kā portālam "Delfi" pastāstīja ZM, trešdien ministrija informēs Krīzes vadības padomi par saņemto informāciju no pašvaldībām, kā arī no lauksaimniekiem saistībā ar ilgstošo sausumu un nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Krīzes vadības padome pēc ZM uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.

ZM norāda, ka saistībā ar ES fondu atbalsta maksājumiem un Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstītajiem projektiem jau šobrīd ir iespējamas atkāpes nosacījumu izpildē, nepiemērojot sankcijas un atbalsta samazināšanu vai tā atmaksu. ES regula un MK noteikumi nosaka, ka sausuma radīto šī brīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā arī noteikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai.

Tādējādi, ja ES fondu atbalsta līdzekļu saņēmēji un LAP projektu realizētāji ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ šobrīd nevar sasniegt izvirzītās ES prasības, Lauku atbalsta dienests (LAD) soda sankcijas viņiem nepiemēros. Tā kā sausums ilgstoši valda visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem ar individuāliem iesniegumiem LAD nav jāvēršas, skaidro ZM.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ilgstošā sausuma dēļ Kandavas novada dome lūgusi MK Kandavas novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. To darīt valdību rosinājusi arī Ventspils novada pašvaldība. Tāpat Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju prasīt izsludināt ārkārtas situāciju, piektdien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Arī Kuldīgas novada, kur sausuma dēļ trūkst lopbarība un jau tiek likvidēti mājlopi, pašvaldība rosina MK izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī pērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus. Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām.

Source

DELFI Bizness

Tags

Latvijas Pašvaldību savienība Zemkopības ministrija Zemnieku saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form