Septembrī elektroenerģijas biržas cena Igaunijā augusi par 4,5%, Lietuvā - samazinājusies par 17,7%  (1)

Igaunijas "Nord Pool" apgabalā septembrī elektroenerģijas vidējā cena bija 42,15 eiro (29,5 lati) par megavatstundu (MWh), kas ir par 4,5% vairāk nekā augustā, kad tā bija 40,32 eiro (28,22 lati) par MWh.

Lietuvas apgabalā septembrī vidējā cena bija 44,53 eiro (31,2 lati) par MWh, kas ir par 17,7% mazāk nekā augustā, kad tā bija 54,1 eiro (37,87 lati) par MWh.

Elektrības cena Latvijas-Igaunijas robežas zonā "ELE" septembrī bija 42,81 eiro (30 lati) par MWh, kas ir par 16,4% mazāk nekā augustā, kad tā bija 51,19 eiro (35,8 lati) par MWh. "Nord Pool" šīs zonas izveidi no jūnija vidus skaidroja ar vēlmi padarīt efektīvāku tirdzniecību pāri Igaunijas un Latvijas robežai, savukārt AS "Latvenergo" skaidroja, ka šis apgabals reprezentē tikai importa un eksporta darījumus, kas notiek attiecīgajā brīdī ar Igauniju.

"Latvenergo" Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns cenu pieaugumu Igaunijas apgabalā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja ar cenu pieaugumu Somijas tirgū. "Latvenergo" energoblogā viņš norāda, ka septembrī bijusi augstākā cena pēdējo septiņu mēnešu laikā un to ietekmēja arī Igaunijas-Latvijas pārvades līniju izmantojamās jaudas pieaugums septembrī vidēji par 8%, salīdzinot ar augustu, kas veicināja Igaunijas un Lietuvas cenu satuvināšanos.

Ievērojamo cenu kritumu Lietuvā viņš skaidroja ar pārvades līniju ierobežojumu mazināšanos, kas septembrī palielināja importa jaudu no Krievijas un Igaunijas.

Septembrī Igaunijas un Lietuvas tirgus cenu starpība samazinājās turpat četras reizes, salīdzinot ar augustu, un bija vidēji 3,66 eiro (2,56 lati) par MWh, kas ir vismazākā cenu atšķirība kopš 2011.gada decembra, norādīja Junghāns.

Attiecībā uz nākotnes prognozēm viņš norādīja, ka oktobra pirmajā pusē Somijas elektroenerģijas "forward" cena 2013.gadam svārstījās ap 43 eiro (30,1 latu) par MWh, kas ir zemākā kopš 14.augusta, kad tā bija 47 eiro (32,9 lati) par MWh. Elektroenerģijas "forward" cenu samazinājums Skandināvijā ir samazinājis arī cenu piedāvājumus patērētājiem Baltijas tirgū, norāda energokompānijas pārstāvis.

Svarīgākie Skandināvijas cenu ietekmējošie faktori ir hidroloģiskā situācija un ražošanas izmaksas ogļu elektrostacijās. Šovasar Skandināvijas tirgū dominēja ūdeņiem bagāti laika apstākļi un ļoti zemas elektroenerģijas tūlītējo darījumu jeb "spot" cenas. Jūlijā, kad patēriņš samazinājās līdz sezonāli zemākajam punktam, vidējā Skandināvijas elektroenerģijas "spot" cena bija 13,7 eiro (9,59 lati) par MWh, kas ir zemākā cena kopš 2000.gada, norāda Junghāns. Oktobra sākumā ūdens līmenis Skandināvijas rezervuāros palielinājās līdz 90% no rezervuāru kapacitātes, uzkrājot ūdens daudzumu, kas ekvivalents 109 teravatstundām elektroenerģijas. Tas ir augstākais ūdens līmenis šajā gadā un arī pēdējo trīs gadu laikā. Ierastais normālais rezervuāru pildījums šajā laika periodā ir 84,4%, informē "Latvenergo" pārstāvis.

Pēc viņa norādītā, arī ogļu un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas kvotu cenas pēdējo mēnešu laikā ir jūtami samazinājušās, ietekmējot Skandināvijas "forward" darījumu cenu kritumu, jo Skandināvijas tirgū ogļu kondensācijas elektrostaciju ražošanas izmaksas bieži nosaka tirgus cenas līmeni. Ogļu tirgū, kur cena pakāpeniski samazinājusies kopš 2011.gada maija, pēdējos mēnešos ir liela pārprodukcija un lielas uzkrātās rezerves, taču ogļu pieprasījums ir vājš.

Arī CO2 emisijas kvotu tirgū jau ilgstoši kvotu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, bet kvotu cena pēdējo mēnešu laikā turas ap 7-8 eiro (4,9-5,6 latiem) par tonnu, jo tirgus dalībnieki sagaida politisku intervenci tirgū ar mērķi paaugstināt kvotu cenu.

Igaunijas "Nord Pool" apgabals darbību sāka 2010.gadā, savukārt Lietuvā elektrība tika tirgota "Baltpool" biržā. 2012.gada 18.jūnijā darbību sāka "Nord Pool" Lietuvas zona. No šī paša datuma Igaunijas apgabals ir sadalīts divās zonās - "ELE", kas ir Latvijas-Igaunijas robežas zona, un "EE", kas ir pārējā Igaunija. Latvijas "Nord Pool" apgabals vēl nav izveidots.