Foto: LETA
Latvijas rūpniecībā šis gads ir sācies ar nelielu lejupslīdi un vāju ārējo pieprasījumu. Pēc ekonomistu domām, kopumā diez vai nākas cerēt uz pieaugumu arī gada griezumā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, šī gada februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā salīdzinājumā ar pērnā gada februārī ražošanas apjomi samazinājās par 2,9%. "Šis kritums lielā mērā atspoguļo situāciju globālajā rūpniecībā, kur Covid-19 pandēmijas laika netipiski augstais pieprasījums pēc dažādām precēm ir beidzies, pakalpojumu nozares atkal darbojas un noliktavās preču krājumu ir atgriezušies normālā līmenī. Tādēļ jaunie pasūtījumi rūpniecībā ir mazāki nekā pēdējos divos gados un ražošanas apjomi šobrīd samazinās arī Lietuvā un Igaunijā, kur kritums pēdējos mēnešos ir pārsniedzis 6%," komentē AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka Latvijas rūpniecībā šobrīd ir recesija, tomēr situācija dažādās rūpniecības nozarēs ir ļoti atšķirīga. Vairākās lielajās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija ir gana sarežģīta un ražošanas apjomu kritums pārsniedz 10%, savukārt citās nozarēs ražošana turpina augt. Februārī salīdzinājumā ar 2022. gada februārī koka izstrādājumu ražošana Latvijā samazinājās par 9,6%, mēbeļu ražošana – par 12%, metālizstrādājumu ražošana – par 11,3%, nemetālisko minerālu ražošana – par 16,5%, un auto detaļu ražošana – par 17,1%. Tikmēr pārtikas ražošana februārī pieauga par 9,6%, elektrisko iekārtu – par 17,5%, un datoru, kā arī optisko iekārtu – par 53,4%.

"Skatoties uz nozarēm ir redzama arī energoresursu cenu ietekme, jo ražošanas apjomi pārsvarā aug nozarēs ar relatīvi zemu energoresursu patēriņu, savukārt samazinās energointensīvākās jomās. Līdzīga situācija pēdējos ceturkšņos redzama arī citviet Eiropā," atzīmē Āboliņš.

Lai arī ražošanas apjomi samazinās, inflācijas dēļ apgrozījums apstrādes rūpniecības februārī pieauga par 10,3%. Tomēr ražotāju cenu inflācija krīt un iespējas kompensēt zemākus ražošanas apjomus ar augstākām cenām mazinās. Viņaprāt, uz ražošanas apjomu kāpumu šobrīd nav pamats cerēt. Eiropa ir veiksmīgi pārvarējusi ziemu un energoresursu cenas ir būtiski sarukušas, tomēr pēdējo nedēļu notikumi finanšu jomā rāda, ka recesijas riski globālajā ekonomikā joprojām ir gana augsti, un ārējais pieprasījums rūpniecībā, visticamāk, saglabāsies vājš vismaz līdz gada otrajai pusei. "Pēc manām prognozēm, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā šogad varētu sarukt par 3-5%," lēš Āboliņš.

Noskaņojums ir uzlabojies

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka signāli par tuvāko nākotni ir pretrunīgi. Tomēr viņš izceļ arī labo: rūpniecības uzņēmumu aptaujas mūsu valstī liecina par noskaņojuma uzlabošanos. Ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) ir pozitīvākais kopš pagājušā maija. Tas ar ievērojamu pārsvaru ir augstākais Baltijā. Martā Latvijā tas bija -4,9 punkti (vēsturiski vidējais -3,1 punkti), turpretim Lietuvā -17,1, bet Igaunijā -14,3 punkti. Tuvākās nākotnes ražošanas prognozes no -6,5 pērn jūnijā uzlabojušās līdz +10,7, gandrīz precīzi sasniedzot vēsturiski vidējo līmeni. Nedaudz zem vidējā (-28,2 pret -22,8) ir pasūtījumu portfeļu vērtējums. Rūpniecības uzņēmumi neparedz tuvākajā laikā nozīmīgi mainīt nodarbināto skaitu.

Savukārt eksporta tirgos Eiropas rūpniecības ESI indekss ir nedaudz virs vēsturiski vidējā (-1,3 pret -3,5 punktiem). Pasaules lielo ekonomiku PMI (rūpniecības iepirkumu vadītāju indeksi) ir tuvu neitrāliem – gan eirozonā, gan ASV, Ķīnā un Japānā tie ir 47 un 50 punktu diapazonā, kas nozīmē – noskaņojums nedaudz zem normas, bet nav liela bēda, uzskata Strautiņš. "Mājokļu tirgus dati Eiropā un ASV liecina, ka mūsu ražotājiem ļoti svarīgais globālais celtniecības tirgus varētu pasliktināties. Rezumējot – prognožu aina ļoti nenoteikta, nav pamata mainīt prognozi, ka šogad apstrādes rūpniecības izlaide samazināsies par pāris procentiem," viņš saskata šādu scenāriju.

Pesimisms kokapstrāde

Prognozēm diemžēl pat ļoti atbilst lielākās apstrādes rūpniecības nozares kokapstrādes sniegums šogad, tas neiepriecina, vērtē Strautiņš. Februārī ražošana gada griezumā samazinājās par 9,6%. Kokzāģētavās paveiktā apjoms samazinājās pat par 23%, bet koksnes izstrādājumu ražošanā pieauga par 3%. Dziļākas pārstrādes produktu pieprasījuma dinamika krasi atšķiras, piemēram, saplākšņa ražotājiem palīdz tas, ka no Eiropas tirgus ir izslēgti Krievijas un Baltkrievijas piegādātāji.
Kritums turpinās arī metālapstrādē (-11,3%) un minerālu ražošanā (-16,5%), šīs nozares nozīmīgi ietekmē kopējo ražošanas apjomu, kā arī sūta signālus par rūpniecības un ekonomikas nākotni. Tās abas ir lielas celtniecības piegādātājas, tātad vismaz gada sākuma būvniecības dati visdrīzāk vēl neiepriecinās. Metālapstrāde ir arī indikators iespējamām mašīnbūves nozaru sekmēm gada pirmajā pusē.

Noskaņojuma aptauju dati ir pieejami arī par apakšnozarēm, tie liecina, ka pasūtījumu portfeļa vērtējums martā (attiecībā pret šī rādītāja vidējo kopš 2004. gada) viszemākais ir kokapstrādē. No sešām nozarēm ar pozitīvāko vērtējumu četras pieder metālapstrādes un mašīnbūves grupai. Par pasūtījumu apjomu visvairāk priecājas citu transportlīdzekļu (visu, izņemot autotransporta) ražotāji, kuru vidū ir arī pēdējā laikā ļoti sekmīgo bezpilota lidaparātu ražotāji. Savukārt metālu ražotāji ir optimistiskākie par ražošanu nākamajos trīs mēnešos.

Karš vēl nav beidzies

Ekonomikas ministrija savukārt prognozē, ka apstrādes rūpniecības attīstību šogad turpinās ietekmēt kara darbība Ukrainā, kā rezultātā turpināsies līdzšinējo izejvielu piegāžu ķēžu traucējumi. Uzņēmumus ietekmēs izejvielu cenas, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumus, kuri ir saistīti ar konfliktā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā ministrija aicina turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un jaunus preču noieta tirgus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!