Uzņēmējs un bijušais politiķis Andris Šķēle "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka viņam 2009. – 2010. gadā būtu bijusi interese kļūt par līdzīpašnieku lidsabiedrībai "airBaltic".
Komisijas loceklis Andrejs Judins (V/"Par") uzņēmējam jautāja, vai taisnība, ka "airBaltic" akciju lietā, kurā tika panākts izlīgums ar valsti, naudu būtu saņēmuši ar Šķēli saistīti uzņēmēji. Uz šo jautājumu bijušais politiķis atbildēja ar pretjautājumu: "Tam ir sakars, Judina kungs, ar šo kriminālprocesu?"
Judins viņam paskaidroja, ka "airBaltic" lieta ir izdalīta no kriminālprocesa, kuru komisija izskata. "Tāpēc es arī jautāju, vai tā ir taisnība, ka jūsu uzņēmumi, varbūt jūsu bērnu vai radinieku uzņēmumi saņēmuši deviņus miljonus?" taujāja komisijas loceklis.
"Domāju, ka tā nebūs gluži taisnība," uzsvēra Šķēle. "Varbūt citu summu?" turpināja taujāt Judins.
"Es arī domāju, ka tā nebūs gluži taisnība. Bet tas, ka "airBaltic" tagad ir jauni akcionāri tādēļ, ka ir izdevies politiķiem un konsultantiem vienoties par iepriekšējās vēstures, ja tā var teikt, sakārtošanu, nolīdzināšanu, ja. Jā, es domāju, ka, iespējams, "airBaltic" tuvākajā laikā nopirks pilnībā. Tādas ziņas arī izskan. Vai viņas ir patiesas? To es nezinu," skaidroja Šķēle.
Taču Judins turpināja taujāt, vai 2009. – 2010. gadā uzņēmējam bijusi interese par "airBaltic" tik liela, lai gribētu lidsabiedrību iegādāties vai kļūt par līdzīpašnieku, vai iegūt pastarpinātu ietekmi uzņēmumā.
"Man tādas naudas nav un nav bijis," atzina Šķēle.
Ziņots, ka pirmdien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē tika uzklausīti uzņēmējs un bijušais politiķis Šķēle, par smagiem noziegumiem tiesātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, uzņēmējs Viesturs Koziols, kā arī finanšu konsultants Aleksandrs Tralmaks.
Komisijas sēde pirmdien sākās ar komisijas vadītājas Ingunas Sudrabas (NSL) aicinājumu Šķēlem sākt runāt, taču ekspolitiķa uzruna nebija gara. Viņš sacīja, ka "īsti nezina, kā sākt", kā arī uzsvēra un atgādināja, ka nav saistīts ar "oligarhu lietu" un ar konkrēto kriminālprocesu.
Vaicāts, vai no 2009. gada līdz 2011. gadam uzturējis kontaktus ar tā laika politiķi Aināru Šleseru, Šķēle atzina, ka 2009. gadā ar politiķi komunicējis maz. Šlesers vien pāris reizes esot bijis Šķēles birojā, 2010. gadā viņi tikušies, lai pārrunātu "politiskas dabas jautājumus" – apvienības "Par labu Latviju!" veidošanu.
Bijušais politiķis neatcerējās, vai Šlesers aicinājis viņu pie sevis uz viesnīcu "Rīdzene", kas gan tolaik esot bijusi populāra vieta, uz kuru devušies daudzi cilvēki.
Šķēle arī noliedza, ka savulaik būtu mēģinājis ietekmēt saturu laikrakstā "Diena", uzsverot, ka tas nav iespējams.
Raidījums "Nekā personīga" 2015. gada septembrī vērsa uzmanību, ka "airBaltic" akciju piederība bijusi skandāliem apvīta kopš brīža, kad par aviosabiedrības 49% īpašnieku kļuva Bertolds Fliks. Vēlāk parādījās ziņas, ka aiz Flika muguras slēpjoties Šķēle un Ainārs Šlesers, bet interesi par lidsabiedrību, iespējams, izrādījis arī Lembergs, tolaik pieļāva "Nekā personīga".
2011. gadā Latvijas valsts Flikam aviokompāniju atņēma, kam sekoja prasības tiesā. Ar Šķēli saistīti uzņēmēji esot centušies panākt 46% īpašumtiesības aviosabiedrībā, savulaik ziņoja "Nekā personīga". Ar pretenziju pret ārvalstu investora tiesību aizskārumu pie valdības vērsās arī Fliks. Tomēr valstij izdevās ar visām pusēm vienoties par izlīgumu. Tas paredzot, ka ar Šķēli saistīti uzņēmēji saņems deviņus miljonus eiro, savulaik ziņoja televīzijas raidījums. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss tolaik apgalvoja, ka par saistību ar Šķēli neko nezinot.
