Kā norāda Šķēle, darījuma summu lielā mērā nosaka DLRTC bilancē esošās LMT akcijas, kas kalpo par būtisku finansu instrumentu digitālās televīzijas projekta finansēšanā. Tieši LMT akciju dēļ Šķēle vēlas iegādāties DLRTC ar visiem uzņēmuma bilancē esošajiem aktīviem un saistībām.
Ekspolitiķis norāda, ka, gatavojoties mierizlīgumam SIA "Lattelekom" lietā, ir veikts LMT akciju novērtējums un saņemti konkrēti "Lattelekom" ārvalstu investoru piedāvājumi, kas ļaus valdībai viegli salīdzināt DLRTC pirkšanas piedāvājumu un tā izdevīgumu Latvijas valstij.
Šķēle iespējamo darījumu vakar pārrunājis ar satiksmes ministru, kas šo jautājumu uzdevis izskatīt SM valsts sekretāra pienākumu izpildītājam Aleksandram Konošēvičam. Galīgais lēmums par iespējamo DLRTC pārdošanu jāpieņem līdz 1.augustam.
Šķēle vēstulē ministram Zīlem pauž pārliecību, ka Latvijas valstij būtu izdevīgi nevis atteikties no digitālās televīzijas projekta vai to atlikt, bet gan to pārdot.
"Kā uzņēmējs es redzu nākotni digitālajai televīzijai - vispirms Rīgā, tad lielākajās Latvijas pilsētās un visbeidzot visā Latvijā. Esmu pārliecināts, ka digitālā televīzija varētu attīstīties kā privātas uzņēmējdarbības sfēra, jo būtiska daļa lietotāju agri vai vēlu vēlēsies pāriet uz šo standartu un baudīt visas tā piedāvātās priekšrocības," raksta Šķēle.
Šķele norāda, ka DLRTC iegāde ir liels, sarežģīts un investīciju ietilpīgs projekts un kā rādot pieredze, realizējot šādus projektus valsts paspārnē, tie vienmēr ieilgst, nav sabiedrībā populāri, tos pavada dažādi skandāli un bieži tie netiek realizēti vispār, tādējādi sapostot gan pašu ideju, gan tās realizāciju.
Ekspolitiķis uzskata, ka, piekrītot viņa piedāvājumam, Latvijas valsts būtu ieguvēja - tiktu atbrīvota no rūpēm vadīt un finansēt šo projektu, tai nebūtu jānodarbojas ar biznesa strīdu risināšanu un jāuzņemas ar iespējamo tiesvedību saistītie riski sarunās starp DLRTC un tā piegādātājiem gadījumā, ja valsts nolemj atlikt vai pārtraukt projekta ieviešanu.
Valsts netiktu ierauta dažādu cita veida televīzijas infrastruktūras pakalpojumu sniedzēju spiediena krustugunīs un ietekmīgu lobistu cīņās, atzīmē Šķēle.
"Latvijā tiktu realizēts digitālās televīzijas projekts, kas veicinātu Latvijas kā modernu tehnoloģiju un moderna dzīvesveida valsts reputāciju un digitālā televīzija kļūtu pieejama visiem, kas to vēlas" pamatojot vēlmi iegādāties pirkumu, raksta Šķēle.
Šķele izsaka cerību, ka viņa priekšlikums tiks izskatīts "tikai un vienīgi, kā biznesa piedāvājums un Latvijas valdība lēmuma pieņemšanā vadīsies tikai un vienīgi no valsts interesēm".
Zīle ar savas padomnieces starpniecību norādīja, ka viņš negrasās atbalstīt kādu no digitālās televīzijas projekta tālākās virzības priekšlikumiem atrauti no konteksta.
Ministrs uzsver, ka vispirms svarīgi ir atrast atbildes uz šobrīd ap projektu esošajiem neskaidrajiem jautājumiem - līguma ar "Kempmayer Media Ltd" nosacījumiem un projekta biznesa plānu, un tikai tad var sākt vērtēt visus iespējamos tālākās rīcības projektus.
Tieši šī iemesla dēļ Zīle pats neanalizēs Šķēles priekšlikumu, bet uzdeva izvērtējumu veikt SM valsts sekretāra vietniekam.
Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs, LVRTC padomes loceklis Ojārs Rubenis teica, ka ir šokā un pārsteigts par šādu Šķēles priekšlikumu, tomēr vienlaikus tas norāda, ka digitālās televīzijas projektam ir nākotne, jo "Šķēle nekādā gadījumā nav muļķis".
Kā atzīmēja Rubenis, šāds pavērsiens liecina, ka viņam savulaik ir bijusi taisnība, izšķiroties par digitālās televīzijas projekta ieviešanu.
Rubenis vērsa uzmanību faktam, ka LMT akcijas DLRTC ir nodotas uz 10 gadiem un apmēram pēc septiņiem gadiem tās jāatdod, līdz ar to Šķēle varētu būt ieinteresēts tieši digitālās televīzijas projekta realizācijā, nevis vienkārši LMT akciju iegūšanā.
Ministru prezidents Einars Repše šo Šķēles piedāvājumu uzskata par nenopietnu un neizdevīgu. Savu pozīciju premjers skaidro ar e kspertu aplēsēm, ka valstij pastarpināti piederošie 23% LMT daļu, kuras ir DLRTC īpašumā, vien maksā 150-200 miljonus ASV dolāru, informēja Repšes palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Jučkoviča.
"Tādējādi piedāvātājs var veidot ienesīgu biznesu, neko neieguldot," norādījis Repše. Šķēles ceturtdien satiksmes ministram Robertam Zīlem izteiktais piedāvājums paredz nopirkt DLRTC ar visām tā saistībām un parādiem, tostarp noslēgto līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu, parādiem pret mātes uzņēmumu "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" u.c. Šķēle, vēršoties pie satiksmes ministra, norādījis uz izdevīgumu valstij, pārdodot DLRTC akcijas: "Ņemot vērā to, ka Latvijas valdība neredz iespējas finansēt digitālās televīzijas ieviešanu, turklāt ir noslēgti līgumi, kuru tiesiskumu un lietderību cenšas apšaubīt, un jau atkal izskan viedokļi par iespējamiem zaudējumiem, es piedāvāju pieņemt lēmumu par akciju sabiedrības DLRTC pārdošanu". Viņš uzsvēris, ka digitālās televīzijas ieviešanas projekts ir liels, sarežģīts un investīciju ietilpīgs, taču īstenojot šādus projektus "valsts paspārnē", tie vienmēr ieilgstot, neesot sabiedrībā populāri, tiekot pavadīti ar dažādiem skandāliem un bieži nerealizējoties vispār.