Tāpat būvniecības uzņēmums "Skonto būve" ir iesniedzis jaunus materiālus tiesvedībā pret Valsts vides dienestu (VVD) par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbiem. Lietā izskatīšanai pievienots augsta līmeņa FIDIC ekspertes atzinums, kas norāda uz VVD trūkumiem un kļūdām izpētes procesā pirms iepirkuma procedūras. Rezultātā Latvijai var nākties maksāt 20 miljonus eiro par projekta sadārdzinājumu un zaudēt jau saņemto Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, uzskata "Skonto būve".
Uzņēmumā teic, ka 2010. gadā starp "Skonto būvi" un VVD noslēgtais līgums par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas un projektēšanas darbiem ir saskaņā ar FIDIC Dzeltenās grāmatas standarta noteikumiem – tas ir Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas standarta līgums iekārtu piegādes un projektēšanas-būvniecības darbiem, kas tiek izmantots starptautiska mēroga konkursos visā pasaulē.
Līgumu un tā izpildes gaitu ir vērtējusi Aiša Nadara (Aisha Nadar), FIDIC valdes un FIDIC līguma izstrādes komisijas locekle, kas specializējusies infrastruktūru līgumos un strīdu izšķiršanā. Eksperte apstiprina faktu, ka VVD ir nepareizi interpretējis un piemērojis FIDIC līgumu vairākos punktos.
Uzņēmums norāda, ka attiecībā uz gudrona īpašībām un apjomu dīķos Nadara atzinusi, ka saskaņā ar FIDIC noteikumiem "Skonto būve" varēja paļauties uz pasūtītāja, proti, VVD norādīto darbu apjomu, aprēķiniem, informāciju un mērījumiem un tam pašam nebija jāveic neatkarīgas analīzes vai mērījumi pirms darbu uzsākšanas, ja šāda prasība nav izvirzīta no pasūtītāja puses. Savukārt VVD sniegtie mērījumi bija nepareizi attiecībā gan uz gudrona īpašībām, gan apjomiem. Uzņēmumam "Skonto būve" jau pašos projekta pirmsākumos tika sniegta nepilnīga informācija par to, kas īsti un cik daudz atrodas gudrona dīķos.
FIDIC neatkarīgā eksperte arī uzsvērusi, ka atbilstoši FIDIC noteikumiem izpildītāja, proti, "Skonto būves" pienākums bija paveikt to darbu apjomu, kas ticis norādīts tehniskajā specifikācijā, arī gadījumā, ja pasūtītājs (apzināti vai neapzināti) ir norādījis mazāku gudrona daudzumu.
"Uzsākot darbus, atklājām, ka materiāls ir citādāks un kaitīgāks nekā norādītais analīzēs. Tas bija daudz piesārņotāks, ķepīgāks, ar dažādiem piemaisījumiem, palēninot gan darbu tempu, gan liekot mainīt tā savākšanai lietotās tehnoloģijas un pamatīgi sadārdzinot darbu veikšanu. Turklāt arī gudrona apjomi dīķos bija lielāki un nesakrita ar VVD norādītajiem," problēmas būtību skaidro "Skonto būves" valdes loceklis Juris Pētersons, akcentējot, ka uzņēmumam bija norādīts viens gudrona apjoms, bet, izsmeļot VVD minētos 44 066 m3, atklājās, ka dīķos vēl atlicis daudz gudrona. To apliecina gan VVD vēlāk piesaistīto neatkarīgo ekspertu analīzes, gan VVD 2016. gadā organizētais jaunais iepirkuma konkurss.
Tā kā projektam ir piesaistīts ERAF finansējums, nepieciešams ievērot noteiktus projekta termiņus un specifikācijas, lai valstij nenāktos ES finansējumu 85% apmērā no projekta kopējās summas apmaksāt no savas kabatas.
Tiesvedības pamatā ir viens no līdz šim vērienīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem vides sanācijas projektiem Baltijā, proti, Inčukalna gudrona dīķu attīrīšanas un sanācijas darbi. Gudrona dīķu stāsts aizsākās 2009. gada decembrī, kad Valsts vides dienests izsludināja konkursu par to iztīrīšanu Inčukalnā. Konkursā uzvarēja uzņēmums "Skonto būve", un līguma sākotnējā summa bija 16 486 611 lati.
2014. gada 21. maijā tika noslēgta papildu vienošanās Nr. 4 starp VVD un "Skonto būve", palielinot līguma kopējo summu līdz 42 674 971,43 eiro. Uzņēmumā uzskata, ka 2015. gada maijā VVD sāka nepamatoti kavēt maksājumus par uzņēmuma padarītajiem darbiem, uzstājot, ka "Skonto būvei" darbi ir jāpabeidz pilnībā, lai gan "Skonto būve" jau tuvojās darbu beigšanai un bija izstrādājusi 44 066 m³ gudrona Dienvidu dīķī. VVD neļāva uzņēmējam turpināt darbus, pārtrauca līgumu un palika parādā par paveikto darbu, kā rezultātā sākās strīds un tiesvedība, kas ilgst jau sešus gadus.
2015. gadā VVD pieaicinātie neatkarīgie eksperti pēc rūpīgas papildu analīzes noteica pilnu gudrona apjomu – 69 966 m³, kas ir lielāks nekā 2009. gadā VVD izsludinātajā iepirkumā – 55 200 m³, un uz vēl neizstrādāto apjomu tika organizēts jauns konkurss.
Jau vēstīts, ka pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023. gadam. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015. gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016. gada līdz 2023. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro. Izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēcsanācijas monitoringa sistēmu, VVD 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu.
