Skultes LNG termināļa attīstītāji pauž bažas par 'Latvenergo' ieceri slēgt ilgtermiņa līgumu ar Klaipēdas LNG termināli
Foto: Publicitātes foto

AS "Latvenergo" labāku nosacījumu iegūšanai gatavojas slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas LNG termināli, savukārt Skultes LNG termināļa attīstītāji pauž bažas, ka tas uzņēmumam nebūs izdevīgi un izmaksās dārgāk, nekā izmantojot Skultes termināli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Skultes termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons pauda neizpratni, kāpēc "Latvenergo" plāno slēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas LNG termināli par sešu teravatstundu (TWh) jaudu, ja Skultes LNG terminālī tas uzņēmumam izmaksātu lētāk.

Miķelsons skaidroja, ka iepriekš ar "Latvenergo" esot bijušas sarunas par līguma slēgšanu ar Skultes termināli līdz ko tas būs gatavs, tomēr otrdien pēc valdības sēdes "Latvenergo" esot informējis, ka valdes līmenī pieņemts lēmums slēgt līgumu ar Klaipēdu.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors stāstīja, ka Klaipēdas terminālī ir iespējams slēgt ilgtermiņa līgumus uz 10 vai pieciem gadiem, kā arī īstermiņa līgumus. "Tā kā visiem produktiem Klaipēdas terminālī cena ir vienāda, nav skaidrs, kāpēc "Latvenergo" nevarētu pieteikties uz īsāku laiku, piemēram, pieciem gadiem, un brīdī, kad Skultes terminālis būtu gatavs, atlikušās Klaipēdas jaudas pārdot tālāk," teica Miķelsons.

Viņš arī uzsvēra, ka līgums ar Skultes termināli "Latvenergo" būtu daudz izdevīgāks, jo Klaipēdā ir jāievēro ļoti stingrs grafiks un dažkārt veidojas sastrēgumi, savukārt Skultes terminālī kuģis LNG varētu atvest jebkurā brīdī un pa taisno ievadīt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Ja Skultes terminālis būtu uzbūvēts un darbojies no šā gada sākuma, "Latvenergo" būtu iespēja šovasar pirkt LNG kuģus par "Spot" cenām un ietaupīt uz gāzes piegādēm līdz pat 150 miljoniem eiro gadā," rezumēja Miķelsons.

Savukārt "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere norādīja, ka "Latvenergo" saskata lielisku iespēju sadarbībai ar Skultes termināli, kad tas tiks izbūvēts un būs redzams sadarbības ekonomiskais pamatojums Latvijas tautsaimniecībai.

"Latvenergo", rūpējoties par valsts enerģētisko drošību, energoresursu pietiekamību enerģijas ražošanai un valsts stratēģiskiem krājumiem rudens un ziemas sezonai, kā arī izvērtējot gāzes iegādes perspektīvas, vienlaikus intensīvi nodarbojas ar vairāku projektu attīstību.

Bidere skaidroja, ka šobrīd vienīgais faktiski funkcionējošs terminālis Baltijas un Somijas reģionā ir tikai Klaipēdas LNG terminālis. Paldisku terminālis Igaunijā cer sākt darbību šī gada decembrī, un par tā izmantošanu "Latvenergo" pašreiz notiek sarunas par viena LNG kuģa apjoma realizāciju, proporcionāli to sadalot starp valstīm.

"Latvenergo" rēķinās, ka Paldisku infrastruktūras pilnvērtīga funkcionēšana varētu būt izmantojama trīs līdz četrus mēnešus pēc termināļa darbības uzsākšanas. Līdz ar to pieeja Klaipēdas terminālim ir kritiski svarīga.

Šī gada ceturtā ceturkšņa Klaipēdas termināļa izsole parāda, ka pieprasījums pārspēj piedāvājumu četras reizes. Līdz ar to noteikumus jaudu iegūšanai diktē Klaipēda. Priekšroka jaudu iegūšanai būs uzņēmumiem, kas piedāvās ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) līgumus. Paredzams, ka tiks izsolītas divas trešdaļas no kopējā Klaipēdas termināļa gada apjoma, un lielajiem klientiem būs iespējas izvēlēties gāzes izsūknēšanas datumu, kas ir kritiski svarīgi gada pirmā ceturkšņa apgādei.

Turklāt papildus jaudu iegūšanai šāds līgums "Latvenergo" dotu iespēju, sākot ar 2023.gadu, sākt iepirkt gāzi bez starpniekiem, tādējādi jau tagad iegūstot labākas cenas Latvijas ekonomikai.

Bidere norādīja, ka Skultes LNG attīstība ir tālākas perspektīvas jautājums, jo projekta attīstība šobrīd nav vērtējama ne no izbūves realizēšanas laika, ne no pakalpojuma uzsākšanas, cenošanas un citiem būtiskiem aspektiem.

''Latvenergo" ir valstij 100% piederošs uzņēmums, kas ievēro labas komerciālās prakses principus, iegādājoties pakalpojumus pēc skaidriem, caurredzamiem un uz sacensības pamata rīkotiem nosacījumiem.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.