Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi Covid-19 laikā ir būtiski auguši, un tas liek domāt, ka patēriņš varētu būtiski augt, tiklīdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Rezultātu noteiks tas, cik daudz spēka šajos mēnešos būs uzkrājies pieprasījumā un piedāvājuma spējā reaģēt. Ja iedzīvotāju kāre atjaunosies straujāk par uzņēmēju spēju to remdēt, cenu kāpums būs visai straujš, pauž ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada novembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,4%.
"Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija, un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%. Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un Covid-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
"Cena līmeņa kritums nebija pārsteigums. Sezonālos faktorus pastiprināja saslimstības pieaugums un ierobežojumu pastiprināšana, kas atsaucās arī krītošā mobilitātē. Tādēļ izteiktākais kritums bija vērojams apģērbu un apavu, kā arī ar atpūtu, izklaidi un ēdināšanu saistīto pakalpojumu cenās. Šādos apstākļos rodas jautājums par to, cik svarīgas ir cenas, ja prece vai pakalpojums pat īsti nav pieejams," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere skaidro, ka lielākā pazeminošā ietekme novembrī akciju ietekmē bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, kas bija straujākais kritums apģērbiem un apaviem šajā mēnesī. Mēneša laikā tās samazinājās par 3,6%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem. Savukārt lielākā palielinošā ietekme uz cenu pieaugumu novembrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam pārtikai, kas pieauga par 0,4% un noteica kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu par 0,1 procentpunktu.
"Pagājušajā mēnesī komunālajos maksājumos netika ieviestas nekādas izmaiņas, taču decembrī gaidāms 11% pieaugums "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifam, kas ar mājokli saistītās izmaksas sadārdzinās. Savukārt, mazinoties pieprasījumam, decembrī gaidāma tālāka apģērbu un apavu cenu mazināšanās, kas veicinās vidējā cenu līmeņa kritumu. Taču inflācija atgriezīsies līdz ar ekonomiskās aktivitātes straujāku atsākšanos nākamajā gadā," teic "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.
"Kopš maija pārsvarā esam dzīvojuši cenu krituma apstākļos, taču diezgan spēcīgais dzīves dārdzības pieaugums janvārī un februārī neļaus kopējām cenu izmaiņām šogad noslīdēt zem nulles, šā gada vidējā inflācija būs 0,2%," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Dainis Gašpuitis: Inflācija novembrī – cik liela nozīme cenai, ja prece nav pieejama?
Novembrī inflācija mēneša laikā samazinājās par 0,3%. Cena līmeņa kritums nebija pārsteigums. Sezonālos faktorus pastiprināja saslimstības pieaugums un ierobežojumu pastiprināšana, kas atsaucās arī krītošā mobilitātē. Tādēļ izteiktākais kritums bija vērojams apģērbu un apavu, kā arī ar atpūtu, izklaidi un ēdināšanu saistīto pakalpojumu cenās. Šādos apstākļos rodas jautājums par to, cik svarīgas ir cenas, ja prece vai pakalpojums pat īsti nav pieejams. Samazinājās arī degvielas cenas, kas ir neliels atspaids tiem, kas izvēlas apceļot Latvijas āres. No otras puses, cenu kāpumu piedzīvoja pārtika un veselības pakalpojumi, kas ikdienā ir daudz jūtamāka tēriņu sastāvdaļa. Tādēļ nepārsteidz, ka iedzīvotāju inflācijas uztvere atšķiras no patēriņa cenu indeksa uzburtās ainas.
Salīdzinot arī ar iepriekšējā gada novembri, kas uzrāda cenu līmeņa kritumu par 0,7%, vidējā patēriņa grozā lielākais cenu kāpums ir bijis pārtikai, kā arī veselībai, kam ir daudz lielāka nozīme par cenu kāpumu ar atpūtu, izklaidi un ēdināšanu saistītajiem pakalpojumiem. Cenu līmeni negatīvajā zonā joprojām notur enerģijas un apavu un apģērbu cenu sarukuma ietekme. Drīzumā šī samazinājuma ietekme uz inflāciju sāks izplēnēt, bet ekonomikai atgūstoties, devums uz inflāciju varētu jau kļūt pozitīvs. Šogad gada vidējā inflācija tomēr uzrādīs nelielu pieaugumu 0,3% apmērā, bet nākamgad kāpums būs izteiktāks. Mērens cenu kāpums saglabāsies pārtikai, bet jautājums ir par to, cik sparīgi atkopsies šobrīd ierobežotie/ noslēgtie pakalpojumu sektori. Rezultātu noteiks tas, cik daudz spēka šajos mēnešos būs uzkrājies pieprasījumā un piedāvājuma spējā reaģēt. Ja iedzīvotāju kāre atjaunosies straujāk par uzņēmēju spēju to remdēt, cenu kāpums būs visai straujš. Vakcīnas un no tās izrietošās cerības uz normalizāciju ir sākušas atdzīvināt inflācijas gaidas. ASV tās sasniegušas 18 mēnešu augstāko līmeni. Nākamgad inflācija atgriezīsies pie 2% robežas.
Laura Orleāne: Cenu līmenis turpina kritumu arī novembrī
Novembrī vidējais patēriņa cenu līmenis turpināja samazināties – tika reģistrēta deflācija. Pagājušajā mēnesī varēja novērot cenu līmeņa kritumu par 0,3%, salīdzinot ar oktobri, un 0,7% kritumu gada griezumā. Tāpat kā šogad kopumā, novembra deflāciju gada izteiksmē skaidro būtisks ar transportu un ar mājokli saistīto izmaksu kritums. Savukārt patēriņa grupa, kas nozīmīgāk vilkusi uz leju novembra cenu līmeni, salīdzinājumā ar oktobri, ir apģērbs un apavi.
Viens no lielākajiem inflāciju ierobežojošajiem faktoriem ir transporta izmaksas nosakošās degvielas cenas. Tās šomēnes samazinājās par 0,9%, salīdzinot ar oktobri, un piedzīvoja 13,8% kritumu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tajā pašā laikā pasaules naftas cenas novembrī auga, un jau decembra sākumā sasniedza 49 dolārus par barelu. Par pasaules naftas cenas kāpuma iemesliem kalpo gan panākumi Covid-19 vakcīnas attīstībā, gan decembrī arī OPEC+ vienošanās. Naftas cenu pieaugums atspoguļosies vietējās degvielas cenās ar nelielu novēlojumu, un to daļēji turpinās atsvērt eiro vērtības kāpums.
Par cenu līmeņa samazināšanos novembrī parūpējās atlaižu sezonas sākšanās, kas veicināja apģērbu un apavu cenu kritumu par 3,6% mēneša laikā. Lielāku kritumu, kā ierasts, nodrošināja pirms ārkārtējās situācijas izsludinātās pircēju pievilināšanas atlaides.
Pozitīvs devums cenu pieaugumam novembrī, salīdzinot ar oktobri, nāk no pārtikas precēm. Sezonālo tendenču iespaidā, kad vietējo ražotāju piedāvājumu nomaina importa preces, cenu līmenis svaigajiem dārzeņiem pieauga par 8,1%.
Pagājušajā mēnesī komunālajos maksājumos netika ieviestas nekādas izmaiņas, taču decembrī gaidāms 11% pieaugums "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifam, kas ar mājokli saistītās izmaksas sadārdzinās. Savukārt, mazinoties pieprasījumam, decembrī gaidāma tālāka apģērbu un apavu cenu mazināšanās, kas veicinās vidējā cenu līmeņa kritumu. "Swedbank" 2020. gada inflācijas prognoze ir 0,4% apmērā. Taču inflācija atgriezīsies līdz ar ekonomiskās aktivitātes straujāku atsākšanos nākamajā gadā. Līdz ar to prognozējam, ka 2021. gadā cenu kāpums būs jau būtiskāks – 1,5% apmērā.
Mārtiņš Āboliņš: Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija
Novembrī Latvijā jau piekto mēnesi pēc kārtas turpinājās neliela deflācija, un salīdzinājumā ar 2019. gada novembri patēriņu cenas Latvijā samazinājās par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Patēriņa cenu kritums pēdējos mēnešos ir tiešā veidā saistīts ar ekonomisko situāciju un Covid-19 krīzes ietekmi. Ekonomikas aktivitāte ir sarukusi, bezdarba līmenis pieaudzis un ienākumi aug lēnāk nekā iepriekšējos gados. Līdzīgi procesi šobrīd notiek arī citās valstīs un novembrī arī eirozonā kopumā patēriņa cenas saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri patēriņa cenas Latvijā saruka par 0,3%, ko visvairāk ietekmēja sezonālās apģērbu un apavu izpārdošanas, kā arī cenu samazinājums atpūtas pasākumiem.
Deflācija Latvijā joprojām pamatā ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijā samazinājušās degvielas un siltumenerģijas cenas, savukārt pārtikas cenu inflācija noslīdējusi vien līdz 1,6%. Vienlaikus šobrīd ir redzams, ka Covid-19 otrais vilnis Latvijas ekonomikai vismaz pagaidām ir mazāk sāpīgs nekā pirmais. Un ziņas par iespējamu vakcīnas pieejamību dod cerības uz jūtamāku ekonomikas atkopšanos jau nākošā gada vidū, tādēļ tuvāko dažu mēnešu laikā Latvijā, visticamāk, atgriezīsies inflācija. Piemēram, decembrī par gandrīz 11% pieaugs siltumenerģijas tarifs Rīgā.
Lai arī Latvijas ekonomikas kritums šobrīd ir ievērojami mazāks nekā pavasarī, tomēr novembrī un decembrī bezdarbs ir pieaudzis, un daudzu nozaru darbība ir jūtami ierobežota. Tādēļ strauju cenu kāpumu tuvākajos mēnešos es nesagaidu. Pēc manām prognozēm nākamgad inflācija Latvijā varētu būt ap 1%. Vienlaikus apjomīgi monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi, kā arī vakcīnu dotā cerība par to, ka salīdzinoši ātri varēsim atgriezties pie normālas dzīves, ir radījusi bažas par iespējamu inflāciju tuvākajos gados.
Tāds risks noteikti ir. Arī Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi Covid-19 laikā ir būtiski auguši, un tas liek domāt, ka patēriņš varētu būtiski augt, tiklīdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Fiskālā un monetārā politika joprojām ir ļoti stimulējoša, un līdz ar gaidāmajiem uzlabojumiem ekonomikā pēdējos mēnešos jūtami augušas naftas cenas, industriālo metālu, kā arī pārtikas cenas. Eirozonā inflācijas kāpumu gan bremzēs valūtas eiro kursa kāpums pret ASV dolāru, tomēr domāju, ka tuvāko 2-3 gadu laikā inflācija Latvijā varētu pārsniegt 3%.
Ieva Šnīdere: Novembrī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,3%. Precēm tas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,6 procentiem.
Novembrim ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti zema inflācija, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem.
Lielākā pazeminošā ietekme novembrī akciju ietekmē bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, kas bija straujākais kritums apģērbiem un apaviem šajā mēnesī. Mēneša laikā tās samazinājās par 3,6%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,2 procentpunktiem.
Liela pazeminoša ietekme novembrī bija arī cenu kritumam pakalpojumiem, kas noteica patēriņa cenu līmeņa samazinājumu par 0,2 procentpunktiem. Straujākais kritums bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, kas saistīts gan ar sezonas slēgšanu, gan Covid-19 ietekmi. Cenas turpināja samazināties arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Degvielai cenas Latvijā novembrī mēneša laikā samazinājās par 0,9%, kas kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja. Pasaules naftas cenas novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidēji mēneša laikā pieauga par 6,4% un pietuvojās 50 ASV dolāriem par barelu saistībā ar cerībām par veiksmīgu Covid-19 vakcīnu un energoresursu pieprasījuma atjaunošanos.
Lielākā palielinošā ietekme uz cenu pieaugumu novembrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam pārtikai, kas pieauga par 0,4% un noteica kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu par 0,1 procentpunktu. Novembrī tradicionāli liela ietekme ir cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem, kam bija lielākā palielinošā ietekme arī šogad. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam svaigiem augļiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau sesto mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, tās pieauga par 3,9%, kas bija straujākais cenu kāpums mēneša laikā kopš 2012. gada jūlija. Cenas novembrī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām, ko ietekmēja sarukušie krājumi pasaulē un stingrs importa pieprasījums. Cenas būtiski pieauga arī cukuram, ko noteica vājākas ražas izredzes ES, Taizemē un Krievijā nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ un Nikaragvā, Hondurasā un Gvatemalā pēc viesuļvētru bojātajām cukurniedru kultūrām un infrastruktūras. Kāpums turpinājās arī graudaugu cenām, kas gada laikā jau bija pieaugušas gandrīz par 20%, ko noteica spēcīgais pasaules pieprasījums, īpaši no Ķīnas, bažas par ražošanas iespējām Argentīnā un samazinātās ražas prognozes ASV un Ukrainā.
2020. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas samazinājās par 0,7%. Gada vidējā inflācija bija 0,4 procenti.
Prognozējam, ka kopumā 2020. gadā vidējā gada inflācija varētu būt 0,2%. Turpmākajos mēnešos patēriņa cenas turpinās samazināties, saglabājoties zemam pieprasījumam saistībā ar pasākumiem vīrusa izplatības ierobežošanai.
Pēteris Strautiņš: Ziņas par deflāciju ir pārspīlētas, bet tikai nedaudz
Salīdzinājumā ar oktobri cenām samazinoties par 0,3%, gada deflācija novembrī padziļinājās līdz 0,7%. Jau trešo reizi pandēmijas periodā ir fiksēts šāds cenu kritums gada griezumā, un tas ir nedaudz atvieglojis dzīvi šajā sarežģītajā laikā. Citkārt gan līdzīgu deflāciju ir bijis iespējams baudīt bez tik dramatisku notikumu "palīdzības". Izejvielu cenu krituma izraisītajā 2015. un 2016. gada deflācijas periodā cenu kritums aizsniedzās līdz pat 0,8%.
Turklāt šobrīd preču un pakalpojumu kategoriju salīdzinošā cenu dinamika palīdz vieglāk norēķināties par pirmās nepieciešamības lietām. Transports gada laikā kļuva lētāks par 5,3%, tai skaitā degvielas cenas salīdzinājumā ar pērno novembri samazinājušās par 13,9%, bet mājokļa uzturēšana kļuvusi par 4,6% lētāka. Abi šie notikumi kopā patēriņa cenu līmeni novembrī samazināja par 1,48 procentpunktiem. Pārtikas cenas bija par 1,6% augstākas nekā pirms gada, palielinot cenu indeksu par 0,35 pp.
Kopš maija pārsvarā esam dzīvojuši cenu krituma apstākļos, taču diezgan spēcīgais dzīves dārdzības pieaugums janvārī un februārī neļaus kopējām cenu izmaiņām šogad noslīdēt zem nulles, šā gada vidējā inflācija būs 0,2%. Nākamgad būs līdzīgi, taču otrādi – gads sāksies ar deflāciju, bet pavasarī cenu līmeņa līkne it kā atdursies pret 2020. gada pavasara cenu lejupejošo pakāpienu, kad divos mēnešos, laikā no marta līdz maijam, kopējais cenu līmenis samazinājās par procentu. Nepārtikas preces tad kļuva lētākas pat par 2,8%, bet degvielu pirkšanas izmaksas saruka pat par 17,5%. Kopš maija kopējais cenu līmenis ir svārstījies bez izteiktas tendences.
Par deflāciju ekonomikas ziņās vēl dzirdēsim apmēram trīs mēnešus, šis periods beigsies martā vai aprīlī, kad apritēs gads, kopš vīruss apgrieza ar kājām gaisā izejvielu tirgus. Citiem vārdiem – pat, ja cenas nekāps, deflācija beigsies, jo cenu līmeni vairs nesalīdzināsim ar augstāku cenu periodu pirms enerģijas cenu krituma. Ir gan cerības, ka naftas dārdzība vēl vairākus gadus neatgriezīsies 2020. gada sākuma līmenī, to "domā" arī nākotnes darījumi un tajos ietvertās cenu gaidas. Taču ar pakāpenisku izmaksu kāpumu tomēr ir jārēķinās. "Brent" naftas cenas pirmo reizi kopš februāra ir aizsniegušās līdz 50 dolāriem. Augšupejoši ir arī globālie pārtikas un metālu cenu indeksi. Turklāt vispārējo cenu līmeni turpinās ietekmēt algu izmaksu kāpums Latvijā. Nākamgad tas varētu būt ļoti mērens, bet strauji paātrināsies turpmākajos gados.
Patēriņa cenu izmaiņas ir viena no jomām, kurās cilvēku vairākuma subjektīvās izjūtas mēdz atšķirties no datiem, patērētāju aptaujās paustā cenu izmaiņu uztvere pārsniedz izmērīto inflāciju. Varbūt daļēji pie vainas ir instinktīva piesardzība pret jebkādiem "oficiālajiem" datiem, taču šobrīd patiesais cenu kritums tiešām varētu būt mazāk izteikts, nekā to rāda dati. Iemesls – daļu no precēm un pakalpojumiem, kam cenas kritušās, šobrīd cilvēki izmanto maz vai nemaz. Piemēram, šobrīd nav liela labuma no iespējas lēti iegādāties kompleksos ceļošanas pakalpojumus. ECB eksperti ir aplēsuši, ka šis efekts eirozonā kopumā ir ap 0,2 patēriņa cenu indeksa procentpunktus vērts. Taču gan veikalos, gan datu tabulās šobrīd var atrast preces, kuru cenas tiešām ir kritušās un kuras var iegādāties, vienlaikus neaizmirstot par piesardzību.
