SM: nākotnē 'airBaltic' jāpiesaista stratēģiskais investors; lidsabiedrības akcijas jākotē biržā
Foto: AFI

Valstij nav jānodarbojas ar aviācijas biznesu un nākotnē, kad situācija nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nostabilizēsies, kompānijai būtu jāpiesaista stratēģiskais investors, šādu viedokli trešdien intervijā Latvijas Radio pauda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš uzsvēra, ka aviokompānijai būtu jāpiesaista tieši stratēģiskais investors, kurš varētu paplašināt floti un citādi attīstīt aviokompāniju. Tāpat, iespējams, būtu jākotē lidsabiedrības akcijas biržā. "Par biržu varētu sākt runāt, sākot no 2014.gada," teica SM valsts sekretārs.

Viņš gan piebilda: ja valsts pārtrauc nodarboties ar aviācijas biznesu, tad jālūko, lai netiktu pārkāptas Eiropas Savienības (ES) regulas. Tās prasa, lai aviokompāniju īpašnieki - ES pilsoņi nodrošinātu efektīvu lidsabiedrību darbību.

Pēc Matīsa sacītā, šobrīd valsts ir izdarījusi visus darbus, lai palīdzētu aviokompānijai tikt galā ar finansiālajām grūtībām. Privātajam akcionāram SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) ir piedāvāts valdības otrdien atbalstītais vienošanās projekts. Tas paredz aizdot aviokompānijai 57,6 miljonus latu pie nosacījuma, ja BAS piekritīs visiem vienošanās projektā atrunātajiem nosacījumiem. BAS lidsabiedrībā būtu jāiegulda nedaudz mazāka summa – 50 miljoni latu.

Gadījumā, ja vienošanās ar BAS netiks parakstīta un atkal nonāks strupceļā, tad valdība sāks vērtēt divus iespējamos alternatīvos scenārijus – valstij piederošo "airBaltic" akciju pārdošanu BAS vai arī jaunas lidsabiedrības izveide. Pagaidām šie risinājumi nav aktuāli un valdība cer, ka privātais akcionārs parakstīs vienošanos, piebilda Matīss.

SM pārstāvis teica, ka ar šiem valsts un privātā akcionāra BAS ieguldījumiem iecerēts segt aviokompānijas iepriekšējo periodu zaudējumus, kā arī daļu resursu novirzīt flotes attīstībai. Matīss atklāja, ka "airBaltic" ir izveidojušies ievērojami parādi pret līzinga kompānijām un lidostām. Tāpat ir jādomā, ko likt lidmašīnu "Fokker" vietā, kas novembrī tiks izņemtas no "airBaltic" flotes.

Pēc Matīsa teiktā, vismaz 10 miljoni latu būs nepieciešami, lai "Fokker" lidaparātus nomainītu ar citiem gaisa kuģiem. Par to, vai daļai lidsabiedrības darbinieku līdz ar to ir cerības saglabāt darbu, kas uzteikts ar "Fokker" lidmašīnu izņemšanu no flotes, Matīss noteica, ka šo aspektu ir jāvērtē "airBaltic" vadībai. Tai jāskatās, vai ir iespējams pārkvalificēt "Fokker" lidaparātos nodarbinātos.

SM valsts sekretārs gan noteica, ka nav arī izslēgts, ka tuvākā nākotnē tiks slēgti nerentablie "airBaltic" maršruti, jo aviokompānijas līdzšinējie zaudējumi zināmā mērā ir saistīti arī ar peļņu nenesošiem maršrutiem.

"Delfi" jau ziņoja par valdības otrdien sagatavoto vienošanās projektu par nacionālās lidsabiedrībais "airBaltic" pamatkapitāla proporcionālu palielināšanu. Valsts naudu kompānijā ieguldīs vien tad, ja privātais akcionārs – BAS - līdz ceturtdienai, 29.septembrim, parakstīs vienošanos un tādejādi piekritīs visiem valdības nosacījumiem. Tostarp nomainīt pašreizējo lidsabiedrības prezidentu Bertoltu Fliku vadītāja krēslā, mainīt statūtus, lauzt iepriekšējo akcionāru līgumu un citiem.

Ceturtdien paredzēta "airBaltic" akcionāru sapulce, līdz kurai ir jāparaksta līgums par pamatkapitāla palielināšanu. No valdības puses parakstīt vienošanos pilnvarots satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Valdības un BAS vienošanās projekts paredz lauzt veco lidsabiedrības akcionāru līgumu. Jauns akcionāru līgums netiks slēgts, un "airBaltic" darbosies pēc Komerclikuma normām, kas ļaus valstij atgūt kontroli pār uzņēmumu atbilstoši akciju daļām, jo valstij ir vairākums.

Tāpat paredzēts mainīt statūtus, nosakot, ka valdē ir trīs nevis viens valdes locekļi un pieci padomes locekļi tāpat kā līdz šim. Jaunu valdes un padomes sastāvu plānots apstiprināt akcionāru sapulcē ceturtdien. Amatpersonu meklēšana valdei un padomei notiks paralēli līdz akcionāru sapulcei.

Jau ziņots, ka valdība par iespējām glābt finanšu grūtībās nonākušo nacionālo lidsabiedrību aktīvi lemj jau vairāk kā mēnesi. Pēdējā valdības sēdē ceturtdien valdība nolēma prasīt privātajam "airBaltic" akcionāram - BAS - garantijas par spējām palielināt aviosabiedrības pamatkapitālu, jo iepriekš finanšu konsultants "Prudentia" paziņoja, ka ir tikai čaula un tam nav naudas ieguldījumiem "airBaltic".

BAS pēc valdības pieprasījuma arī atklāja, ka ir otrais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā. 50% BAS pieder Flikam, bet 50% - Bahamu salās reģistrētajai firmai "Taurus Asset Management", kurā kā patiesais labuma guvējs pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško, kurš arī apliecinājis BAS gatavību ieguldīt aviokompānijas pamatkapitālā aptuveni 50 miljonus latu. Otru daļu, proporcionāli savām akcijām, būtu jāiegulda valstij.

Valdība jau kopš augusta izskata vairākas lidsabiedrības glābšanas iespējas. Augusta nogalē valdība nolēma piedalīties aviokompānijas glābšanā - vai nu pilnībā pārņemot kompāniju valsts rokās, vai ieguldot vairākus miljonus latu pamatkapitālā -, taču izvirzot vairākus nosacījumus: ir jānomaina līdzšinējais kompānijas menedžments, tostarp Bertolts Fliks prezidenta amatā, un, ja lidsabiedrības akcionāru struktūra nemainās, tad ir arī jāgroza statūti un jāmaina akcionāra līgums, lai palielinātu valsts ietekmi kompānijā, un "airBaltic" jāsaglabā Rīga kā sava bāzes lidosta. Septembra sākumā valdība nolēma piedalīties pamatkapitāla palielināšanā.

"airBaltic" lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.