SM noraida kritiku par 'Rail Baltica' projekta neefektivitāti
Foto: Wikipedia

Satiksmes ministrija (SM) noraida izskanējušo kritiku par Eiropas platuma dzelzceļa projekta "Rail Baltica" neefektivitāti un nepieciešamību labāk līdzekļus novirzīt esošās infrastruktūras modernizācijai un elektrifikācijai, uzsverot, ka šie "ir divi dažādi projekti".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā norāda ministrijā, Eiropas platuma dzelzceļa projekts dos jaunas iespējas kā Latvijas iedzīvotājiem ceļojumu izvēlē, tā Latvijas uzņēmumiem kravu transportā un loģistikas pakalpojumu piedāvājumā. Kravu pārvadājumi "Rail Baltic" līnijas izpratnē nav ogļu vagoni vai dīzeļdegvielas cisternas, bet galvenokārt slēgti vagoni vai konteineri ar augstas pievienotās vērtības kravu.

Savukārt esošo dzelzceļa līniju elektrifikācijas projekts šobrīd esot izpētes stadijā. Tiek rūpīgi analizēti dažādi ekonomiskie rādītāji, finanšu aspekti, un tikai tad tiks izvēlēti tie posmi, kuri tiks modernizēti primāri, lai tas dotu ieguldījumu ne tikai kravu pārvadājumos, bet arī ļautu uzlabot pasažieru ātrāku pārvietošanos.

Kā ziņots, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) uzskata, ka Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekts "Rail Baltica" ir neefektīvs un tā devums Latvijas tautsaimniecībai būs relatīvi neliels, ja salīdzina ar to, ko Latvijas ostām dotu pašreizējo dzelzceļa līniju modernizācija un elektrifikācija.

""Rail Baltica" projekts ostām neko nedod, un tas vairāk ir pasažieru vilciens. Protams, labi, ka tūristi varēs ērti pārvietoties, īpaši somiem būs ērti aizbraukt uz Berlīni, bet kas mums no tā? Ja palūkojamies uz ekonomiskajiem aspektiem, dzelzceļa elektrifikācijas projekts dotu Latvijas tautsaimniecībai ļoti lielu pienesumu," sacīja Sesks.

Viņš atzina, ka Krievija būvē savas ostas un Krievijas kravas arvien vairāk tiek novirzītas uz tām, tāpēc Latvijai būtu jāpielāgojas situācijai.

Jau rakstīts, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts savukārt paredz pašreizējo publisko stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Plānots nodrošināt 25,0 kilovoltu (kV) maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu dzelzceļa līnijās Ventspils-Tukums 2, Tukums 2-Jelgava, Jelgava-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Sloka-Tukums 2, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne 2, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rēzekne 2-Daugavpils.

Projekta laikā plānots rekonstruēt esošo vai izbūvēt jaunu dzelzceļa elektrifikācijas sistēmu ar spriegumu 1x25 kV vai 2x25 kV, kā arī uzbūvēt nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas. Darbību paredzēts veikt tikai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

Aplēses rāda, ka projekts varētu izmaksāt ap 450 miljoniem eiro. SIA "Latvijas Dzelzceļš" gatavos projekta pieteikumu, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu finansējumu šī projekta īstenošanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Daugavpils Eiropas Komisija Eiropas Savienība Jelgava Krustpils Latvijas dzelzceļš Liepāja Liepājas partija Rail Baltica Rēzekne Rīga Satiksmes ministrija Tukums Uldis Sesks Ventspils
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form