AppleMark
Foto: LETA

Finansiālajās problēmās nonākusī "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") piedāvājusi valdībai nopirkt SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) bankā ieķīlātās nacionālās aviokompānijas "airBaltic" daļas, jo "Krājbanka" pret BAS ir sākusi piedziņas procesu, preses konferencē ceturtdien žurnālistiem atklāja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Plašākus komentārus gan Matīss saistībā ar šo procesu nesniedza, jo ministrijai neesot papildu informācija. Taču no SM pārstāvja teiktā noprotams, ka piedziņas process pret lielāko "airBaltic" privāto akcionāru BAS sākts, jo tas nepilda savas kredītsaistības pret banku. Valdības konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš piebilda, ka jau kādu laiku BAS ir finansiālas problēmas. Noprotams, ka piedziņa ir vērsta pret dažādiem BAS, arī tā līdzīpašnieka un iepriekšējā "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika aktīviem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kuras pārstāvis Jānis Brazovskis vada "Krājbankas" pilnvarnieku grupu, portālam "Delfi" pagaidām nekomentēja sākto piedziņas procesu pret BAS. Plašāku informācija par šo procesu Brazovskis sniegs ceturtdien plkst. 14 sasauktajā preses konferencē "Krājbankas" telpās.

Matīss un Krastiņš uzsvēra, ka "airBaltic" daļas no BAS pārņemtas neatgriezeniski. Tomēr privātajam akcionāram būs iespēja piedalīties decembrī paredzētajā aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanā, kā to paredz 3.oktobrī noslēgtā lidsabiedrības akcionāru vienošanās.

Gan SM valsts sekretārs, gan "Prudentia" valdes priekšsēdētājs uzsvēra arī, ka Krājbankas uzsāktais piedziņas process pret BAS un bankas izteiktais piedāvājums SM par nominālvērtību nopirkt BAS Krājbankā ieķīlātās lidsabiedrības kapitāldaļas nekādā mērā nav saistīts ar 3.oktobrī noslēgto "airBaltic" akcionāru vienošanos. Tā paliek spēkā, tostarp nosacījums, ka puses iegulda aviokompānijā kopumā 109 miljonus latu.

Līdz šim valsts un BAS kopumā "airBaltic" ir ieguldījuši 30 miljonus latu. Atliek ieguldīt vēl 70 – 79 miljonus latu, ko plānots izdarīt ar jaunu lidsabiedrības kapitāldaļu emisiju. Saskaņā ar 3.oktobra akcionāru vienošanos arī BAS būs iespēja iegādāties jaunemitētās lidsabiedrības kapitāldaļas un tādejādi ieguldīt naudu kompānijas pamatkapitālā atbilstoši iepriekšējai daļu proporcijai (Latvijas valsts 52,6%, BAS - 47,2%).

Tomēr, ja BAS nepiedalīsies papildu daļu iegādē, valstij vienai pašai nāksies ieguldīt atlikušo naudu kompānijā. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, cik daudz naudu valsts papildus ieguldīs gadījumā, ja BAS neiegādāsies jaunās daļas. Tas būs atkarīgs no valsts rocības un arī kompānijas biznesa plāna, skaidroja Matīss.

SM valsts sekretārs norādīja, ka lidsabiedrības pamatkapitālu iecerēts palielināt jau šogad, lai tas atsauktos uz šā gada valsts budžetu un neradītu ietekmi uz nākamā gada budžeta konsolidāciju.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis žurnālistiem sacīja, ka ministrija atsaukusies Krājbankas piedāvājumam nopirkt bankā ieķīlātās "airBaltic" kapitāldaļas, lai turpinātu attīstīt aviokompāniju. Ministrs norādīja, ka lidsabiedrības uzdevums ir turpināt meklēt stratēģisko investoru, lai kompānija nostiprinātu un paplašinātu pozīcijas tirgū.

Matīss savukārt piebilda, ka darbs pie stratēģiskā investora meklēšanas notiek nepārtraukti. Vidējā termiņā plānots "airBaltic" padarīt par publisku akciju sabiedrību un 2014.gada pirmajā pusgadā sākt kompānijas akciju kotēšanu biržā.

Jau vēstīts, ka valsts SM personā trešdien ieguvusi līdz šim Krājbankai piederošo ķīlu - 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati. Šīs akcijas bankā bija ieķīlājis BAS, un ar trešdien noslēgto darījumu starp SM un Krājbanku valsts kļuva par 99,8% " "air Baltic" akciju īpašnieku.

Krājbankā ieķīlātās aviosabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionāram BAS piederošās lidsabiedrības akcijas SM ieguva uz pirmpirkuma tiesību pamata. Piedāvājums iegādāties akcijas izteikts pēc vairāku pielīgto aizdevuma noteikumu neizpildes konstatēšanas un pamatots ar nepieciešamību nekavējoties sākt Krājbankas kreditoru (noguldītāju) mantisko interešu efektīvu aizstāvību, nepieļaujot bankas mantas aizdevuma un tā atmaksas nodrošinājuma - ķīlu - vērtības samazinājumu.

Ieņēmumus par "airBaltic" akcijām Krājbanka izmantos to noguldītāju prasību apmierināšanai, kuriem, atbilstoši likumam, kompensācijas neparedz Noguldījumu garantijas fonds.

Valdība, pieņemot lēmumu, ņēma vērā arī Finanšu ministrijas viedokli, ka šis lēmums būtiski neietekmēs 2012. gada budžeta izstrādi - nepieciešamā summa par visu "airBaltic" akciju iegādi tiks segta no Satiksmes ministrijas 2011. gada pašu ieņēmumu atlikumiem, to saskaņojot ar Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Jau vēstīts, ka jautājums par "airBaltic" nākotni aktualizējās pēc Latvijas Krājbankas kraha, jo šī banka, kā arī Lietuvas valdības nacionalizētā "Snoras" banka ir lielākie lidsabiedrības kreditori.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.