No plašākiem komentāriem par Flika izteikumiem Matīss gan atturējās. Uz jautājumu, vai EK ir sākusi šādu izpēti, SM valsts sekretārs atteica, ka viņš nevēlas komentēt tāda cilvēka izteikumus, "kurš bēguļo no valsts" kopš pērnā gada maija. Vēlāk viņš piebilda, ka jautājums par valsts atbalstu aviokompānijai tiek skaņots kopš pērnā gada oktobra vidus.
Jau ziņots, ka Fliks intervijā laikrakstam "Dienas bizness" norādījis, ka pašlaik nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" ieguldītā valsts nauda, visticamāk, tiks kvalificēta kā ES neatļauts valsts atbalsts un būs jāatmaksā, tādēļ Eiropas Komisija jau ir uzsākusi izpēti.
Fliks laikrakstam klāsta, ka negribētu dot pašreizējai lidsabiedrības vadībai padomus, jo "viņiem jau ir daudz ļoti dārgu padomdevēju, piemēram, "Prudentia"". "Es domāju, ka situācija līdzīgām kompānijām kā "airBaltic" Eiropā pašlaik ir vienkārši traģiski slikta. Pēdējās nedēļās ir sabrukušas jau četras gan mazas, gan lielas kompānijas, arī tāda veca kompānija kā ungāru "Malev" un bijusī SAS kompānija "Spanair"," klāsta Fliks.
"Ir sarežģīts brīdis, turklāt papildu grūtības rada vēl viens fakts: valsts mēģina no "airBaltic" izspiest privāto akcionāru, taču pēc tā, kāda ir "airBaltic" pašreizējā finansēšanas struktūra, valsts ieliktā nauda lidkompānijā no Eiropas Komisijas puses tiks kvalificēta kā valsts atbalsts un būs jāatmaksā atpakaļ. Tad būs precīzi tā pati situācija, kas ungāru "Malev"," apgalvo Fliks.
Viņš prognozē: ja tas tā notiks, "airBaltic" parādi būs tik lieli, "ka grūti iedomāties, kā lidkompānija ar tiem tiks galā". "Risinājumi šādai situācijai ir, bet pašlaik viss velk uz to, ka tas tomēr tiks kvalificēts kā valsts atbalsts. Kompānijai ir vajadzīgs jauns privātais akcionārs, bet es domāju, ka tāds neatradīsies, kamēr konflikts ar esošo akcionāru nav abām pusēm pieņemamā veidā atrisināts. Neviens privātais investors neriskēs ar desmitiem miljonu vērtu ieguldījumu bez pietiekamas aizsardzības statūtos un akcionāru līgumā," klāsta bijušais "airBaltic" līdzīpašnieks.
Jau ziņots, ka kompānijas akcionāri pērn oktobrī vienojās palielināt "airBaltic" pamatkapitālu par 106 miljoniem latu. Valsts kompānijā proporcionāli tās īpašumā esošo akciju skaitam ieguldīja aptuveni 57 miljonus latu, bet privātajam akcionāram BAS bija jāiegulda aptuveni 47 miljoni latu, no kuriem ieguldīta mazāk nekā puse naudas. Tāpēc Satiksmes ministrija grasās prasīt no valsts maka vēl 25 miljonus latu ieguldīšanai lidsabiedrībā.
Valsts SM novembra beigās, izmantojot pirmpirkuma tiesības, iegādājās Latvijas Krājbankā BAS ieķīlātās 47,2% lidsabiedrības "airBaltic" akcijas par nominālvērtību 224 453 lati. BAS bija iespēja atjaunot savu līdzdalību aviokompānijā līdz 47,2%, ja tā noteiktajā laikā samaksātu oktobra sākumā solītos aptuveni 47 miljonus latu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Taču BAS to līdz noteiktajam termiņam šā gada 27.janvārim neizdarīja, tāpēc tika izsludināta pieteikšanās uz šiem 47 miljoniem akciju, kuru nominālvērtība ir viens lats.
Tā kā BAS aviokompānijā joprojām pieder viena akcija, privātajam akcionāram būs iespēja piedalīties nākamajās lidsabiedrības akciju emisijās un pamatkapitāla palielināšanā. Tomēr šajos gadījumos BAS varēs audzēt savu līdzdalību aviokompānijā vien proporcionāli tai piederošajam akciju skaitam.
"airBaltic" dibināts 1995.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
