Šogad likvidēti nepilni deviņi tūkstoši uzņēmumu, kas ir ievērojami mazāk nekā 2019. gadā, kad deviņu mēnešu periodā vien Latvijā tika likvidēti 20,6 tūkstoši uzņēmumu. Tiesa, pērn ievērojamu daļu Uzņēmumu reģistrs likvidēja vienkāršotas likvidācijas ceļā, izslēdzot no reģistriem riskantos uzņēmumus, kā arī tos, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību vai arī pastāvējuši bez valdes. "Lursoft" izanalizējis, kas ir šogad likvidētie uzņēmumi, kādās nozarēs tie iepriekš strādājuši, cik bijuši tādi, kuriem jau pirms likvidācijas reģistrēti dažādi apgrūtinājumi vai arī kuri kādu laiku pastāvējuši bez valdes.
Šogad likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir septiņi gadi un to vidū pārstāvēts plašs nozaru loks, sākot ar lauksaimniecību, beidzot ar sabiedrisko ēdināšanu, sporta, izklaides un atpūtas pasākumu organizētājiem, taču teju ceturtā daļa no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem nodarbojušies ar tirdzniecību. Interesanti, ka likvidēto tirdzniecības uzņēmumu vidū ir pieci uzņēmumi, kas savu darbību uzsākuši vien šogad. Piemēram, Grobiņas novada uzņēmums SIA "SMP risinājumi" reģistrēts š.g. janvārī, bet jau aprīlī uzņēmumam iecelts likvidators un jūnijā uzņēmums likvidēts.
Ja šogad reģistrētie uzņēmumi, kuri dažu mēnešu laikā nonākuši līdz likvidēšanai, ir pārsteigums, tad lielai daļai uzņēmumu likvidācija bija jau iepriekš prognozējams rezultāts. Par to liecinājuši neiesniegti gada pārskati, uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšana, darbības izbeigšanai vai arī maksātnespējas procesi.
Daļai likvidāciju varēja paredzēt jau iepriekš
Pētījums atklāj, ka lielai daļai uzņēmumu pirms likvidēšanas bija reģistrēti dažādi apgrūtinājumi. Tā, piemēram, ja maksātnespējas process bijis tikai 4,27% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, tad vairāk nekā pusei, t.i., 64,59% uzņēmumu bija reģistrēta darbības izbeigšana, savukārt likvidators bija iecelts tikai ceturtajai daļai no visām 2020. gadā likvidētajām SIA, kas nozīmē, ka pārējās sabiedrības ar ierobežotu atbildību likvidētas vienkāršotas likvidācijas ceļā.
Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumu aktīvajām amatpersonām, jo no visām SIA, kuras šogad likvidētas bez likvidatora iecelšanas, tikai 6,64% uzņēmumu likvidēšanas brīdī bijušas aktuālas amatpersonas. Pēc "Lursoft" aprēķiniem, vidējais laika posms, kuru tās līdz likvidēšanai pastāvējušas bez aktīvas valdes, ir ilgāk nekā gads. Tas ir pietiekami ilgs periods, lai piefiksētu izmaiņas un izslēgtu šādus uzņēmumus no sava klientu loka.
Protams, arī to SIA vidū, kurām pirms likvidēšanas bijis likvidācijas process, atrodami atsevišķi uzņēmumi, kuriem nav bijušas amatpersonas, taču to īpatsvars ir būtiski mazāks – tikai 7,2%. Absolūts rekordists šogad likvidēto SIA vidū ir SIA "Global tech", kas līdz tā likvidācijai bez valdes pastāvējusi vairāk nekā 11 gadus. "Global tech" īpašnieki kopš 2004. gada bijušas divas Singapūrā reģistrētas kompānijas. Pēc "Global tech" likvidēšanas šīm kompānijām vairs nav reģistrētas daļas Latvijas uzņēmumos.
Pārskatus par 2019. gadu iesnieguši vien 18,02% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, savukārt 14% pēdējais pārskats bijis par 2018. gadu, bet 26,48% no šogad likvidētajiem pēdējo piecu gadu laikā nav iesnieguši nevienu pārskatu. No 2020. gadā likvidētajiem uzņēmumiem, kuru pēdējie iesniegtie pārskati ir par 2018. vai 2019. gadu, 89,36% uzņēmumu norādījuši, ka tie nodarbinājuši līdz pieciem darbiniekiem, 63,77% pēdējā finanšu gadā strādājuši ar zaudējumiem un 69,44% uzņēmumu apgrozījums bijis līdz 20 tūkstošiem eiro.
Pētījums atklāj arī to, ka ne vienmēr likvidēto uzņēmumu vidū ir tikai neveiksmīgi uzņēmumi, jo starp likvidētajiem uzņēmumiem atrodami arī tādi, kas veiksmīgi darbojušies vairākus gadus un tiem ir bijuši labi finanšu rādītāji. Tā piemēram, 2020. gada 8. oktobrī likvidēts SIA "Baltic Business Consulting", kura apgrozījums 2019. gadā bijis 296,7 tūkstoši eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas pārsniegusi 108 tūkstošus eiro, pērn valsts kopbudžetā nodokļos samaksājis gandrīz 34 tūkstošus eiro. Turklāt uzņēmumam visā tā darbības laikā nav bijuši reģistrēti ne nodrošinājumi, ne nodokļu parādi, ne arī izsniegts valsts atbalsts.
Šogad likvidēti astoņi uzņēmumi, kas vēl gadu iepriekš apgrozījuši vairāk nekā vienu miljonu eiro. Viens no tiem ir arī SIA "ElKoServiss", kas 2019. gadā apgrozījis 2,36 miljonu eiro un pagājušajā gadā nopelnījis 248,75 tūkstošu eiro. 2011. gadā dibinātais uzņēmums pērn ar darba vietām nodrošinājis astoņus darbiniekus. "ElKoServiss" īpašniekam Konstantinam Lisakam Latvijā pieder vēl viens uzņēmums – SIA "Ortho Euros". Tiesa, arī tam pirms gada uzsākts likvidācijas process.
Jāpievērš uzmanība nodokļu parādiem
Lielai daļai, t.i., 38,97%, no šogad likvidētajiem uzņēmumiem likvidācijas brīdī bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. No šiem uzņēmumiem 41,85% parāds pārsniedzis 100 tūkstošus eiro, savukārt desmit uzņēmumiem tas bijis pat virs viena miljona eiro To vidū lielākais šogad likvidētais nodokļu parādnieks ir AS "Latvijas zaļais elektrons", kura nodokļu parāds likvidācijas brīdī pārsniedzis 13 miljonus eiro. VID jau pagājušā gada augustā apturējis uzņēmuma saimniecisko darbību, jo tobrīd uzņēmuma nodokļu parāds sasniedzis 1,6 miljonus eiro, taču likvidēts tas šī gada jūlijā. Savā pēdējā iesniegtajā pārskatā, kas bijis par 2018. gadu, "Latvijas zaļais elektrons" norādījis, ka, balstoties uz Valsts Vides dienesta lēmumu, uzņēmums no 2018. gada 1. jūlija nevar veikt savu tiešo saimniecisko darbību, t.i., nodrošināt saviem klientiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas. 2018. gada jūnijā tiesa ierosinājusi "Latvijas zaļais elektrons" tiesiskās aizsardzības procesu, taču jau pēc diviem mēnešiem tas izbeigts.
Šogad likvidēto SIA un AS vidū, kuriem likvidācijas brīdī reģistrēts nodokļu parāds, ievērojami lielākā daļa ir tādu kapitālsabiedrību, kuras kādu laiku pastāvējušas bez vadības. Dati liecina, ka tādi bijuši 89,61% no visām likvidētajām SIA un AS ar nodokļu parādiem. Jāpiebilst, ka 2020. gadā likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds likvidācijas brīdī pārsniedzis 137 miljonus eiro.
Patiesos labuma guvējus atklājusi lielākā daļa
Uzņēmumu uzdevums ir atklāt savus patiesos labuma guvējus, pretējā gadījumā tiem draud izslēgšana no reģistriem. Pētījums atklāj, ka no šogad likvidētajām akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību patiesos labuma guvējus nebija atklājuši 10,39%. Jānorāda, ka no š.g. 1. jūlija spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz pienākumu arī ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām atklāt savus patiesos labuma guvējus. Tam doti seši mēneši līdz 2021. gada 1. janvārim, pretējā gadījumā filiālēm un pārstāvniecībām draud izslēgšana no reģistra. "Lursoft" aprēķinājis, ka 86,67% no visām likvidētajām SIA un AS, kas nebija norādījušās savus patiesos labuma guvējus, bija reģistrēta darbības izbeigšana, un tikai 17,81% bija reģistrēts likvidācijas process, kas nozīmē, ka pārējie likvidēti vienkāršotas likvidācijas ceļā. 17,27% no šiem uzņēmumiem bijis ārvalstu kapitāls un piektā daļa bijusi saistīta ar tirdzniecības sektoru.
Likvidēto rindās arī uzņēmumi ar labi zināmu vārdu
Starp šogad likvidētajiem uzņēmumiem atrodamas gan firmas ar vairāku gadu desmitu stāžu, gan arī uzņēmumi, kuri reģistrēti vien nesen un vēl nebija kļuvuši atpazīstami. Piemēram, apģērbu ražotājs SIA "Vaide". Kādreiz populārais apģērbu ražotājs 2013. gadā apgrozījis 5,77 miljonus eiro, taču turpmākajos gados bija vērojams apgrozījuma kritums, 2017. gadu noslēdzot ar 2,07 miljonu eiro apgrozījumu un 1,04 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā norādīts, ka uzņēmums veicis izdevumu samazināšanu, optimizējis un pielāgojis mārketinga aktivitātes, kā arī turpinājis pilnveidoties un adaptēties Eiropas un Skandināvijas tirgum, jo negatīvu ietekmi uz "Vaide" darbību atstājušas negatīvās attīstības tendences Krievijas un Ukrainas tirgos. Ražotājs bija norādījis, ka 2018. gadā tas apturēs sava dārgākā zīmola apģērbu ražošanu, kā arī samazinās "Vaide" modeļu skaitu, ražošanā izmantojot lētākus audumus un noliktavas krājumus. Vienlaikus 2017. gada pārskatā uzņēmums arī norādījis uz plāniem samazināt darbinieku skaitu. Tiesa, optimizācijas ieceres, acīmredzot, nav devušas cerētos rezultātus, tāpēc 2019. gadā pasludināts "Vaide" maksātnespējas process, kas izbeigts šogad, izpildot kreditoru prasījumu segšanas plānu, pēc kā arī iepriekš veiksmīgais ražošanas uzņēmums likvidēts.
Vēl viens liels un labi zināms uzņēmums, kas šogad pēc vairāku gadu darbības likvidēts, ir pasažieru aviopārvadātājs SIA "PrimeraAir Nordic". Pēdējo pārskatu uzņēmums iesniedzis par 2017. gadu, norādot, ka šajā gadā tā apgrozījums kāpis līdz 95,72 miljoniem eiro, taču, neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, gads noslēgts ar 2,87 miljonu eiro zaudējumiem. To rašanos uzņēmums skaidro ar flotē esošo lidmašīnu tehniskajām problēmām, kuru rezultātā nebija iespējams veikt lidojumus ar attiecīgo gaisa kuģi visā pārskata periodā, tāpēc, lai nodrošinātu plānotos lidojumus, uzņēmumam bija nepieciešams nomāt lidmašīnas gan no māsas uzņēmumiem, gan no ārējiem piegādātājiem. 2017. gadā uzņēmuma mātes kompānija parakstījusi līgumu par astoņu jaunu "Boeing 737 Max" sēriju lidmašīnu iegādi, kuru piegāde plānota 2019. un 2020. gadā, savukārt savus zaudējumus uzņēmums cerējis segt no nākamo gadu peļņas. Tiesa, 2017. gads arī bijis pēdējais, par kuru "PrimeraAir Nordic" iesniedzis finanšu pārskatu.
Bremzējas aktivitāte
Runājot par nākotnes attīstības scenārijiem, "Delfi" jau vēstīja, ka nesen kompānijas "McKinsey" publiskotais pētījums atklāj, ka puse no Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gada laikā varētu bankrotēt. Mazie un vidējie uzņēmumi veido vairāk nekā pusi no kopējās Eiropas ekonomikas vērtības, arī Latvijā šie uzņēmumi veido aptuveni pusi no kopējā valstī reģistrēto uzņēmumu apgrozījuma. Pētījumā 70% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka uzņēmumu ienākumi pandēmijas dēļ ir sarukuši. Katrs piektais uzņēmums norādījis, ka nespēs veikt kredītmaksājumus un var nākties atlaist darbiniekus, savukārt 28% uztraukušies par to, ka būs jāatceļ attīstības projekti.
Arī daudzi Latvijas uzņēmumi savos pārskatos minējuši, ka šogad ievērojami krities to apgrozījums, kā arī tie apturējuši investīcijas. Piemēram, auto tirgotājs SIA "Mūsa Motors Rīga" šogad prognozē pārdoto jauno automašīnu kritumu par 50% un pieņēmis lēmumu šogad apturēt investīcijas. Tāpat arī SIA "All Media Latvia" norādījis, ka tā ieņēmumi no reklāmu ieņēmumiem līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī samazinājušies vidēji par 30%.
Analizējot maksātnespēju statistiku, "Lursoft" dati atklāj, ka septembrī maksātnespēja ierosināta 34 juridiskām personām, savukārt līdz pētījuma sagatavošanas brīdim 23. oktobrī – 24. Tiesa, maksātnespēju skaits nav pārsniedzis 2019. gadā ierosināto procesu skaitu, kad septembrī ierosināti 36 juridisko personu procesi, bet oktobrī – 52. Tikmēr no aprīļa līdz septembrim maksātnespēju skaits bijis zemāks nekā citus gadus, jo 2020. gada 21. martā izsludinātais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" noteica, ka kreditoriem līdz š.g. 1. septembrim aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
