Izsoles dalībniekiem piedāvās Kukšu muižu, lauku īpašumu "Cinātas", Ēdoles pili, privātmāju Jūrmalā, Rotas ielā 26, vairākus greznus dzīvokļus Rīgā un citus īpašumus.
"Mums būs lieliska iespēja popularizēt Latviju un parādīt izsmalcinātai publikai, ka mūsu valstī ir patiesi interesanti nekustamie īpašumi. Ceram atrast pircējus, ar kuriem sāksim pārrunas jau Londonā. Mēs speciāli braucam uz šīm "Sotheby's" izsolēm, jo krievu glezniecība patlaban ir modē un tā interesē daudzus turīgus cilvēkus no NVS valstīm. Domājam, ka viņiem būs arī papildu interese par Latviju. Protams, pastāstīsim viņiem par iespēju iegūt uzturēšanās atļauju, taču galvenais uzdevums ir iepazīstināt ar mājokļiem," norāda Rozenbergs..
Demonstrēšanai Londonā izvēlēti tie nekustamie īpašumi, kuru īpašnieki nodevuši kompānijai "Baltic Sotheby's International Realty" ekskluzīvas īpašuma pārdošanas tiesības, informē uzņēmums.
Rozenbergs norāda, ka krievu mākslinieku gleznas ir ļoti pieprasītas arī Ķīnā un "vecajā" Eiropā. "Ar šo valstu pārstāvjiem droši vien izdosies tikties pirms izsoles. Latvijas nekustamie īpašumi saprotamāki Krievijas iedzīvotājiem nekā ķīniešiem, taču neatteiksimies arī no tādiem klientiem," pauž uzņēmuma līdzīpašnieks.
"Sotheby's" gleznu izsole notiks 30. novembrī un galvenais tās priekšmets būs mākslinieka Aleksandra Jakovļeva glezna "Kulikutas deja", kuras prognozējamā cena ir 0,8-1,2 miljoni britu mārciņu. Izsolēs tiks piedāvāti arī tādu klasiķu darbi kā Aleksejs Bogoļubovs, Nikolajs Dubovskis, Igors Grabars, Īzaks Brodskis, Mihails Vrubels, Ivans Aivazovskis, Mihails Larionovs, Vasilijs Vereščagins un citus.
Jau ziņots, ka 2008.gada vasarā ceturtajā Edoles pašvaldības rīkotajā izsolē Ēdoles pili par 1,15 miljoniem latu iegādājās tolaik nekustamo īpašumu jomas uzņēmējam Ivo Zonnem piederošā SIA "Ēdoles pils", kas bija vienīgā pretendente.
1992.gadā Ēdoles pašvaldība Ēdoles pili pieņēma no valsts restaurācijas stadijā, taču nespēja nodrošināt unikālā kultūras pieminekļa turpmāku saglabāšanu. Tomēr Ēdoles pagasta padome arī neuzskatīja par iespējamu Ēdoles pili nodot valstij bez atlīdzības, kā arī nepiekrita Kultūras ministrijas ierosinājumam nodot pili valstij par atlīdzību, kas atbilst objekta restaurācijā ieguldītajiem pašvaldības līdzekļiem.
2006.gada septembrī Ēdoles pagasta padomes deputāti nolēma pili nodot privatizācijai.
Pērn jaunie īpašnieki pili mēģināja pārdot par 2,5 miljoniem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
