Foto: LETA
Valdība otrdien akceptēja ilgās diskusijās tapušo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas paredz pamatīgi iegrožot veikalnieku iespējas uzspiest piegādātājiem dažādas likuma izpratnē netaisnīgas prasības.

Likumprojekts, kas vēl jāskata Saeimai, paredz, ka par likuma pārkāpšanu Konkurences padome tirgotājiem varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2% apmērā no pēdējā gada apgrozījuma, turklāt tā apmērs nedrīkstēs būt mazāks par 350 eiro.

Atbilstoši likumprojektam, par netaisnīgām prasībām tiks uzskatīta, piemēram, tā dēvēto ieejas maksu vai plaukta maksu noteikšana, prasība kompensēt mazumtirgotāju negūto peļņu vai jaunu veikalu iekārtošanas izmaksas, kā arī citas līdzīgas prasības. Tāpat likums paredz ierobežot veikalnieku tiesības pēkšņi mainīt pārtikas preču pasūtījumu apjomu.

Latvijas Tirgotāju asociācija, kritizējot jauno likumu, uzsver, ka tā izstrādē piedalījušies tikai lielie pārtikas mazumtirgotāji - "Rimi" un "Maxima", un likuma pieņemšanas rezultātā lielie tirgotāji spēs panākt vēl par 2% līdz 4% lielāku cenu starpību, nekā spēj piedāvāt mazie un vidējie uzņēmumi.

Asociācija lēš, ka likumprojekta rezultātā ieviestās pastāvīgas uzraudzības un papildus administratīvās darbības skars aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecībā iesaistītus mazos uzņēmumiem. Tā rezultātā šiem uzņēmumiem tirdzniecības izmaksas būtiski palielināsies.

"Delfi" valdības namā novēroja, ka uz likumprojekta izskatīšanu bija ieradušies gan pārtikas ražotājus, gan tirgotājus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, tomēr valdība strīdīgo likumprojektu izskatīja tā dēvētajā A daļā, tas ir, bez diskusijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!