Ievērojot to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā nefunkcionē pietiekami labi, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir apņēmības pilns šo sistēmu mainīt, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Linda Tilta.
Ministra padomniece vides jautājumos Maija Vanaga vērš uzmanību uz to, ka līdz šim atkritumu apsaimniekošanas sistēma ilgstoši ir bijusi politizēta un kalpojusi atsevišķu uzņēmēju, nevis sabiedrības un vides interesēm, tādēļ, lai mainītu šo sistēmu, ministrijā jau tiek strādāts pie konkrētiem uzlabojumiem.
Patlaban VARAM izstrādā jaunu plānu 2013.-2020.gadam, kurā iekļauta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā arī ietvertas prognozes un atkritumu apsaimniekošanas tendences attiecīgajam plānošanas periodam. Plāna projektā ir noteikts, ka tiks sniegts atbalsts atkritumu pārstrādes attīstībai, bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai, atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai.
Sprūdžs jau iepriekš paudis, ka viens no būtiskākajiem soļiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanai būtu depozīta sistēmas ieviešana, kas būtiski uzlabotu pārstrādāto atkritumu daudzumu.
"Turklāt, depozīta sistēma noteikti palīdzētu mainīt sabiedrības izpratni par atkritumiem kopumā. Atkritumi pēc būtības ir resurss, ko iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Mums jābeidz skatīties uz atkritumiem kā kaut ko nevienam nevajadzīgu un tāpēc noglabājamu poligonos, patālāk prom no acīm," akcentēja Vanaga.
Eiropas Komisijas ziņojumā par atkritumu apsaimniekošanu, Latvija ierindojas to valstu starpā, kurās vērojama atkritumu apsaimniekošanas atpalicība.
Ziņojumā 27 dalībvalstis sagrupētas pēc 18 kritērijiem, izmantojot zaļas, dzeltenas un sarkanas "kartītes" tādās jomās kā kopējais pārstrādāto atkritumu apjoms, atkritumu apglabāšanas cenas un Eiropas tiesību aktu pārkāpumi. Pēc apkopotajiem datiem, augšgalā izvirzījusies Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija, jo nevienai no šīm valstīm nav vairāk par divām sarkanajām kartītēm.
Dalībvalstis, kurās novērojama vislielākā atpalicība, ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovākija. Pie trūkumiem tiek minēts, ka atkritumu rašanās novēršanas politikas nav vispār vai arī tā darbojas vāji, ir nepietiekami stimuli atkritumu novirzīšanai no poligoniem un nepiemērota atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra. Ievērojot to, ka pārlieku daudz atkritumu tiek apglabāts poligonos, labāki atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni, piemēram, atkārtota izmantošana un pārstrāde tiek izmantoti nepietiekami, liecina Eiropas Komisijas mājaslapā publicētais ziņojums.
Eiropas Komisijas Vides komisārs Janess Potočniks norāda, ka daudzās dalībvalstīs sadzīves atkritumu apsaimniekošanā vēl aizvien izmanto pašu sliktāko paņēmienu, proti, apglabāšanu poligonos, lai gan ievērojami struktūrfondu līdzekļi tiek atvēlēti stāvokļa uzlabošanai.
"Zemē tiek aprakti vērtīgi resursi, tiek izniekoti potenciāli ekonomikas ieguvumi, atkritumu apsaimniekošanas nozarē netiek radītas darbavietas, turklāt cieš cilvēku veselība un vide. Mūsu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos tam nav nekāda attaisnojuma," pauž Potočniks.
Turpretī Austrija, Beļģija, Dānija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija var lepoties ar visaptverošām atkritumu savākšanas sistēmām un poligonos apglabā mazāk par 5% atkritumu. Šajās valstīs ir labi attīstītas pārstrādes sistēmas, pietiekama pārstrādes jauda un labi rezultāti bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanā. Parasti tās atkritumu apsaimniekošanas politikā mērķtiecīgi un ar panākumiem izmanto juridiskos, administratīvos un ekonomiskos instrumentus.
Vairākas dalībvalstis ir arī strauji progresējušas. Ja agrāk lielāko daļu atkritumu apglabāja poligonos, tad tagad šādas situācijas praktiski vairs nav. Tomēr arī izcilniekiem ir jārisina vairākas problēmas, piemēram, intensīvāk jānovērš atkritumu rašanās un jārisina problēmas, kas saistītas ar jaudas pārpalikumu sadedzināšanas nozarē un kas var kavēt atkritumu pārstrādi un veicināt atkritumu kā sadedzināšanas iekārtu kurināmā importu.
Eiropas Komisija šo ziņojumu izmantos, lai sagatavotu plānus, kas domāti desmit dalībvalstīm ar sliktākajiem rezultātiem. Plānus ar dalībvalstu iestādēm rudenī apspriedīs divpusējos semināros, kas notiks Prāgā.
Komisija izvērtē arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izmantošanu, lielāku vērību pievēršot tieši ES atkritumu politikas mērķiem. Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma 2014.-2020.gadam nodrošinās, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti atkritumu apsaimniekošanas projektos tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti konkrēti priekšnosacījumi, tostarp, ja ir izstrādāts Atkritumu pamatdirektīvai atbilstīgs atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurā ir noteikta atkritumu hierarhija un priekšroka dota to rašanās novēršanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nevis sadedzināšanai ar enerģijas rekuperāciju, bet apglabāšana poligonos un sadedzināšana bez rekuperācijas minēta tikai kā pēdējais līdzeklis galējas nepieciešamības gadījumā.