Foto: LETA
Atbildīgajām institūcijām steidzami jāizstrādā saimnieciska rakstura vadlīnijas būvniecības nozarē, ietverot rekomendācijas pasūtītājiem, kā arī vienotu aprakstu, kādā veidā tiek pieprasīta un iesniegta cenu izmaiņu pamatojamība, uzskata Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Partnerības ieskatā, risinājums, kuru apstiprina valdība vai Finanšu ministrija, ir nepieciešams tuvākā mēneša laikā, jo esošo līgumu izmaiņas nevar risināt līdz šī gada beigām. Pirmkārt, kavēšanās varot izraisīt milzīgus finanšu riskus visām pusēm, otrkārt, šobrīd ir sākusies aktīvā būvniecības sezona, treškārt - budžeta gads beidzas gada beigās, kad publiskā finansējuma pārskatīšana jau vairs nav iespējama.

Tāpat Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka nepieciešams iegūt kopskatu par būvniecības apjomu, esošo līgumu izpildi un prognozēt finanšu ietekmi, kas radusies sadārdzinājuma rezultātā. Pēc tam valsts pārvalde varēšot pārskatīt kopējās vidējā termiņa publiskā finansējuma prognozes. Partnerība uzskata, ka visām valsts institūcijām sadarbojoties, jāpārskata visi publiskie būvobjekti nākotnē, nosakot īstermiņā prioritāros, jo esot skaidrs, ka visiem naudas nepietiks.

Savukārt būvniekus organizācija aicina nekavējoties iesniegt pasūtītājiem pamatotus piedāvājumus par tiem līgumiem, kuros ir objektīvi būtiski pieaugušas izmaksas.

Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka valdībai jau maija sākumā jāapstiprina nosacījumus par jauniem būvdarbu tipveida līgumiem, ietverot tajos indeksācijas mehānismu, lai nākotnē ārkārtas situācijās līgumos riskus visas puses varētu efektīvāk pārvaldīt.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsver, ka citu risinājumu meklēšanā, lai izmaiņu veikšana esošajos līgumos neradītu juridiskas sekas nevienai no pusēm, nepieciešams kompromisa variants. Viņaprāt, attiecībā uz jebkuru jau noslēgto līgumu šobrīd ir attiecināmi "force majeure" apstākļi.

Miķelsons skaidro, ka neskaidrā situācijā atrodas ne tikai būvnieki, bet arī pasūtītāji. Lai arī šobrīd vēl nav apzināta kopējā situācija, kāda ir aktīvajos publiskajos būvobjektos - gan tādos, kuros ir piesaistīts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējums, gan tādos, kuri tiek īstenoti bez tā, faktiski visu būvniecību esot skārusi izejmateriālu sadārdzinājuma un piegāžu problēma, kas apdraud darbu pabeigšanu noteiktajos termiņos vai arī objekta īstenošanu vispār.

Jau ziņots, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir izstrādājusi vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai ar konkrētiem risinājumiem un to pielietošanu būvdarbu līgumos.

Patlaban no līgumslēdzēju pusēm neatkarīgu un iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ strauji pieaug būvniecības izmaksas, kas būtiski apgrūtina iepriekš noslēgto ilgtermiņa būvdarbu līgumu izpildi, skaidro Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji, piebilstot, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā vairākkārtīgi notikušie ļoti strauji cenu kāpumi un kritumi būvniecības izmaksām un šādas cenu izmaiņas puses iepriekš nevarēja ne paredzēt, ne arī ietekmēt.

Līdz ar to sevišķi publiskos būvdarbu līgumos nepieciešams ietvert vienotu indeksācijas mehānismu, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvdarbu līguma cena, norāda Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.

Pēc organizācijā skaidrotā, tas ļautu pasūtītājam saņemt tirgus cenai atbilstošu piedāvājumu, vienlaikus dodot iespēju samazināt izmaksas brīžos, kad būvdarbu cenas samazinās līguma izpildes laikā, kā arī būtiski mazināt riskus attiecībā uz projektu realizāciju kopumā, sevišķi projektos, kuros tiek piesaistīts ES fondu finansējums, brīžos, kad strauju cenu pieauguma rezultātā būvkomersants nespēj izpildīt līgumu par iepriekš nolīgto samaksu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!