Foto: F64
Īstā cīņa par Eiropas Savienības (ES) budžetu 2014.-2020.gadam sākas tagad, un Latvijai ir izredzes pārliecināt ES Padomi, ka Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā ir jāizdara izmaiņas, sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.

"Galīgais lēmums netiks pieņemts ātrāk par nākamā gada beigām, turklāt to darīs ES valdības un Eiropas parlaments. Latvija ir tikpat pilntiesīga sarunu dalībniece kā citas valstis un par savām prioritātēm varēja sākt cīnīties jau jūnija beigās, kad EK ar tiem iepazīstināja sabiedrību. Domājot ar vēsu prātu, svarīgi atcerēties, ka tas ir tikai priekšlikums.

Arī Latvijā, prezentējot budžeta metus, neviens nav laimīgs, bet gala rezultāts ir kompromiss starp dažādām sabiedrības grupām," par oktobra sākumā EK publicēto Kohēzijas politikas priekšlikumu un Latvijas lobēšanas iespējām izteicās Šteinbuka.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs iepriekš atzinis, ka EK publicētie ES kohēzijas politikas regulu priekšlikumi 2014.-2020.gadam paredz finansējumu Latvijai samazināt par apmēram vienu miljardu eiro (700 miljoniem latu).

Šteinbuka skaidroja, ka EK ieteiktie griesti katras valsts saņemtajam ES fondu apjomam 2,5% apmērā no nacionālā kopienākuma neattiecas tikai uz Latviju, bet arī pārējām valstīm. Nav pamata teikt, ka kāds tiktu diskriminēts, jo spēles noteikumi ir vienādi. EK vēlas būt droša, ka valstis tiešām spēj līdzfinansēt no ES fondiem pieprasītos projektus laikā, kad daudzu budžeta iespējas ir ierobežotas. "Saskaņā ar mūsu priekšlikumu arī ES budžets 2014.-2020.gadā faktiski nepieaugs - uz papīra pieliktos 5% realitātē "noēdīs" inflācija. Tāpēc tikpat svarīgi kā runāt, cik daudz katra valsts saņem, ir tas, cik racionāli nauda ir ieguldīta iepriekšējā periodā un kādi ir nākotnes plāni, lai katrs lats rada vēl divus vai vairāk," skaidroja EK vadītāja.

"Lielākais budžeta pieaugums ir izglītībai un zinātnei. Mūsu zinātnieki un uzņēmēji uz to var pretendēt neatkarīgi no tā, cik daudz Latvijai piešķirts ES fondos. Turklāt ir arī citas jaunas iespējas. Piemēram, 50 miljardi eiro (35,1 miljards latu) "Savienojot Eiropu" programmā, no kuras Latvija var pieteikties finansēt lielus starpvalstu infrastruktūras projektus - tādus kā "Rail Baltica" vai Baltijas sašķidrinātās gāzes termināli. No Eiropas Globalizācijas fonda palīdzību sniegs arī zemniekiem. Agrāk tādas iespējas nebija," akcentēja Šteinbuka.

Kopš iestāšanās ES Latvija tikai fondos un zemnieku subsīdijās, nerēķinot neko citu, līdz 2014.gadam būs saņēmusi 7,7 miljardus eiro (5,41 miljardu latu), pati iemaksājot divus. Pērn Latvija, rēķinot pēc ES izmaksātā uz nacionālo kopienākumu, ir ceturtā lielākā naudas saņēmēja ES. Naudas izteiksmē tie ir 843,6 miljoni eiro (592,9 miljoni latu) gadā, minēja EK pārstāvniecības vadītāja.

"Mēs dzirdam runājam par nesaņemtu miljardu, nevis to, ka pat esošajā scenārijā Latvijas ekonomikā 2014.- 2020.gadā ieplūstu 3,5 miljardi eiro (2,46 miljardi latu). Tik milzīga nauda, kuras citādi nebūtu, ir sodīšana?" retoriski vaicāja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja, atsaucoties uz ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (V) izteikumu, ka Latvija, kura ir veikusi tik lielu budžeta konsolidāciju, nedrīkst tik sodīta ar šādu EK piedāvājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!