ZM norāda, ka Latvija kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par tiešo maksājumu apjomu dalībvalstu lauksaimniekiem 2014.-2020.gadā. Pašreizējā EK priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk tiktu diskriminēti ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem un būtu nostādīti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos attiecībā pret citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Latvijas prasība ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas tiešo maksājumu jautājumā ir: pēc 2013.gada jānosaka, ka katrai dalībvalstij zemniekiem maksājumos būtu jāsaņem vismaz 80%, bet ne vairāk kā 120% no ES vidējā līmeņa.
"Mēs turpināsim aizstāvēt savas prasības par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem visiem ES lauksaimniekiem. Diemžēl EK joprojām turpina ignorēt pašas pasludināto mērķi par tiešo maksājumu līdzsvarošanu dalībvalstu lauksaimnieku starpā. Latvija neatkāpsies no prasības, ka nākotnes tiešo maksājumu sistēma ir jābalsta uz objektīviem, reālo situāciju raksturojošiem kritērijiem, tādiem kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un izmaksas lauksaimniecības zemes saglabāšanai. Latvijai nav pieņemama vēsturisko kritēriju izmantošana tiešo maksājumu aprēķināšanā nākotnē, pie kā tik ļoti vēlas turēties EK," norāda ministre.
Viņa akcentē, ka ir svarīgi, lai Baltijas valstu zemkopības ministri prasībā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem strādātu kopā. Tālab Straujumai Briselē paredzēta tikšanās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Kazi Starkeviču.
"Ceru, ka Baltijas valstis turpmāk cīņā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem cīnīsies vēl ciešāk plecu pie pleca, jo trim valstīm vienoti panākt sava viedokļa uzklausīšanu ir vieglāk, nekā cīnoties katrai atsevišķi. Līdzīgi domājošām valstīm ir jāturas kopā, esmu gandarīta par līdzšinējo sadarbību KLP reformas jautājumos ne tikai starp Baltijas valstu zemkopības ministriem, bet arī premjerministru un valstu vadītāju līmenī. Šis jautājums ir nozīmīgs mums visiem," tā ministre.