"Diemžēl, man nav zināmi VVD par "Straupes" pienotavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas darbību presei ziņotie pārkāpumi," sacīja Balodis, piebilstot, ka tikai nesen ar Cēsu laikraksta "Druva" starpniecību saņēma preses konferences prezentāciju.
Viņš arī norādīja, ka līdz šim administratīvo sodu no VVD kooperatīvs ir saņēmis tikai vienu reizi, un tas ticis ierosināts uz VVD anonīmi iesūtītā foto pamata pagājušā gada augustā. Pēc Baloža sacītā, minētajā fotoattēlā bija redzams gaišs plankums vietā, kur Braslas upē ieplūst notekūdeņi pēc pilna cikla - mehāniskās, ķīmiskās un bioloģiskās - attīrīšanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un bija iespējams izstrādāto dūņu piejaukums.
Tāpat Balodis pauda, ka laikā no 2020.gada jūnija tiek realizēts investīciju projekts bioloģiskās attīrīšanas kaskādes modernizācijā.
"Taču ne mirkli Braslas upē neesam ievadījuši neattīrītus notekūdeņus, kā to, varbūt, daudzi saprot "pa tiešo"," skaidroja valdes priekšsēdētājs. Viņš arī norādīja, ka visas analīzes apliecina, ka "Straupes" pienotava Braslas upes ūdens kvalitāti nepasliktina un ūdens kvalitāte upē joprojām ir labāka par mērķlielumiem, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi karpveidīgo zivju ūdeņiem.
Līdztekus kooperatīva valdes priekšsēdētājs sacīja, ka ar VVD ir izveidojusies sarežģīta situācija - sodiem un arī citām pretenzijām pret pienotavu pamats ir anonīmās sūdzības, ko dienestam iesūta "kāda tautas modrā acs".
Balodis sacīja, ka gada laikā tā ir otrā sūdzība un piektdien kooperatīvā saņemts paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu. "Domāju, ka lietas izskatīšana var nonākt pat līdz tiesai, jo arī mūsu uzņēmumam ir pretenzijas pret dienesta uzstādītām prasībām," komentēja valdes priekšsēdētājs. Viņa ieskatā dienesta uzstādītās prasības neatbilst Ministru kabineta "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī".
Kā uzskaitīja kooperatīvas valdes priekšsēdētājs, par šim neatbilstībām tiek gatavots arī iesniegums VVD Vidzemes reģionālās pārvaldes direktorei un, iespējams, arī VVD vadībai un Zemkopības ministrijai.
Vienlaikus Balodis piebilda, ka neviens no tiem VVD pārstāvjiem, kas ziņoja preses konferencē vai iepriekš snieguši komentārus presei, nekad nav bijis "Straupes" pienotavā, tādēļ viņa ieskatā informācija vērtējama kā nepilnīga un kļūdaina.
Jau ziņots, ka saskaņā ar VVD pausto informāciju 18.augusta preses konferencē, piena pārstrādes uzņēmums "Straupe" jau ilgstoši neievēro izvirzītās vides aizsardzības prasības.
2016.gada VVD panāca vienošanos ar uzņēmumu, kas izstrādāja plānu situācijas uzlabošanai. Plāns paredzēja, ka šī gada 1.jūlijā uzņēmuma radītie notekūdeņi tiks pilnībā attīrīti.
Uzņēmums uzsāka darbu pie jauna notekūdeņu attīrīšanas bloka izveides. Šie darbi ir pabeigti, bet netiek ievērots attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskais process, un tā dēļ vidē noplūst notekūdeņi, kas satur piena produktus.
VVD norāda, ka piena produkti ir viens no agresīvākajiem piesārņojuma veidiem, kas var radīt nopietnu kaitējumu videi.
VVD ieskatā, ja uzņēmuma "Straupe" attīrīšanas Iekārtas tiktu atbilstoši ekspluatētas, piemēram, neizslēdzot tās pa nakti, ja tiktu lietoti nepieciešamie reaģenti, tad uzņēmums spētu tikt galā ar šo situāciju.
Uzņēmumam dots laiks, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu izplūšanu vidē, pretējā gadījumā tas tiks brīdināts par ražotnes darbības apturēšanu. Kā norādīja VVD pārstāvji, vēlreiz atlikt vides prasību ievērošanu nebūs iespējams, jo šī situācija ilgstot kopš 2016.gada.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" reģistrēta 1993.gadā.
Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 7,5 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 98 000 eiro peļņu.
