Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk un nākamgad visdrīzāk tā vēl piebremzēsies, taču turpmākajos gados ir iespējams tās paātrinājums, ceturtdien, raksturojot 2019. gada ekonomikas prognozes, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Tas, ka ekonomika bremzēsies, bija diezgan skaidrs, taču, ka tas notiks jau šogad – bija pārsteigums," norāda ekonomists, piebilstot, ka nākamgad šī izaugsme būs vēl lēnāka. "Luminor" prognozes liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9. Taču pēc tam sagaidāms, ka pieaugums atkal būs par 3%.
Kā norāda Strautiņš, vilšanos ekonomikā radīja galvenokārt bremzēšanās, piemēram, meža nozarē, tranzītā un celtniecībā. Kokapstrādes nozarē bija cenu kritums, ko ietekmēja dabas apstākļi Eiropā, bet lielākā uz ekonomiku no šīs nozares varētu būt nākamgad. "Arī būvniecība to iespaido – šogad vēlāk apstiprināja valsts budžetu, kas pa ķēdīti aizkavējis pašvaldību pasūtījumus būvniekiem," skaidroja Strautiņš.
Viņš norāda, ka cilvēku ienākumi aug strauji, bet papildus ienākumus iedzīvotāji novirza uzkrājumos. "Patērētāju optimisms – vēlme veikt lielus pirkumus, ir daudz mazāka, nekā treknajos gados. Sabiedrība mainās, mainās vērtības, negribas vairs tik daudz izrādīties, gribas nodrošināt vecumdienas, tāpēc spēja veidot uzkrājumus gandrīz nepārtraukti iet augšā," situāciju raksturo Strautiņš, norādot, ka katru gadu vismaz 100 miljoni eiro tādējādi tiek izņemti no valsts ekonomikas.
Iemesls Latvijas ekonomikas bremzēšanai ir arī lēnā pasaules ekonomika, kurā valda nenoteiktība par to, kur investēt un kādi būs tirdzniecības noteikumi dēļ ASV tirdzniecības politikas. Taču, kā norāda ekonomists, lai gan ASV izaugsme ir palēlinājusies, situācija joprojām ir diezgan labvēlīga. Dati liecina, ka daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā, un vissliktākie rādītāji ir Vācijai un tas atstās ietekmi arī uz Latvijas ekonomiku.
Viņš izceļ arī citus aspektus – cenas eirozonā ir stabilas un negrasās kāpt, tāpat arī aizņēmējiem ir zemākas procentlikmes, bet aizdevējiem iepriekš izlaisto obligāciju vērtība pieaug. "Tāpēc tiem, kas vēlas būvēt mājas, tas ir patīkami," norāda Strautiņš. Viņš norāda, ka preču patēriņš turpina pieaugt un balsta eirozonas izaugsmi.
Savukārt izaugsme reģionos ir atšķirīga – ja ekonomiskā situācija Rīgā turpinās augt arī turpmāk, pateicoties intelektuālo pakalpojumu eksportam un mājokļu tirgum, tad Vidzemē vairāk būs izjūtams atslābums meža nozarē. Kurzemē ekonomiku virzīs rūpniecības investīciju pieaugums, piemēram, investīcijas Liepājā, bet Latgali riskam var pakļaut tranzīta plūsmas svārstības.
Strautiņš skaidro, ka joprojām turpināsies straujas ekonomikas pārmaiņas – divkāršojies pieauguma temps tādās nozarēs kā intelektuālie pakalpojumi (primāri bizness un IT jomas), mašīnbūvē, kā arī metālapstrāde pēdējos četrus gadus bijusi strauji augoša nozare. Kā skaidro Strautiņš, šīs nozares līdz ar to izvirzās par pakalpojumu un preču eksporta līderiem.
2021. gads varētu būt labs ekonomikas paātrinājums, kas varētu turpināties vēl pāris gadus, norāda ekonomists. Tam par iemeslu ir "Rail Baltica" projekts, kam būs liela ietekme uz Baltijas, bet galvenokārt Latvijas ekonomiku, jo valstī būs vislielākais veicamā darba apjoms.
