Sudraba cenas krītas: Pieci iemesli, kādēļ vērts ieguldīt dārgmetālā  (72)

Kā liecina interneta tirdzniecības vietnē "Apmex" pieejamā informācija, visaugstāko punktu sudraba cenas sasniedza 2011. gadā, kad vienas unces (28,3495 gramu) cena bija teju 45 ASV dolāri (ap 38 eiro), bet šobrīd viena unce maksā 17,02 ASV dolārus (14,48 eiro). Šogad visaugstākā sudraba cena fiksēta 13. aprīlī, kad tas maksājis 18,60 ASV dolāru (15,82 eiro).

Mūsdienās sudrabu izmanto ne vien greznumlietu darināšanā, bet arī industriālajā ražošanā. Visvairāk sudraba šobrīd patērē saules bateriju ražotāji. Tā kā Ķīnā pieprasījums pēc saules baterijām pieaug milzu apmēros, ieguldījumi sudrabā patiesi varētu atmaksāties.
Lai izpildītu Parīzes klimata nolīgumā noteiktos kritērijus un mazinātu gaisa piesārņojumu, Ķīna vēlas līdz 2020. gadam trīskāršot ar saules baterijām iegūtās enerģijas apmērus. Jau šobrīd lielā Āzijas valsts dabai draudzīgas enerģijas ieguves attīstīšanā iegulda vairāk nekā Eiropas Savienība (ES), raksta BI.

Jūlijā Ķīnā tika atklāts vairāk nekā vienu kvadrātkilometru plašs saules baterija lauks pandas formā. Tas ir pirmais no 100 šāda veida laukiem, ko tuvāko gadu laikā plānots izveidot Āzijā. Paredzēts, ka nākamo 25 gadu laikā šis lauks spēs saražot tikpat daudz elektrības, cik varētu iegūt, sadedzinot miljonu tonnu ogļu.

Lai gan ASV uzņēmums "Tesla" strādā pie tā, lai jau drīzumā saules baterijās sudrabu varētu aizvietot ar varu, analītiķi prognozē, ka pieprasījums pēc sudraba šajā nozarē vēl kādu laiku turpinās augt. Tāpat jāņem vērā, ka sudrabu nevarēs iegūt bezgalīgos apmēros. Tiek lēsts, ka kopumā raktuvēs un ieguves vietās atlicis vien 571 000 tonnu šī dārgmetāla.

"Cik daudz kliedzošu pārspīlējumu tirgus var izturēt, pirms sabrūk? To mēs, iespējams, uzzināsim jau pavisam drīz," raksta BI. Medijs norāda, ka, lai arī liela daļa tehnoloģiju kompāniju ir melnie caurumi, kas nebūtībā iesūc miljoniem ASV dolāru, to akciju vērtība joprojām turpina pieaugt.

Par piemēru portāls min video straumēšanas pakalpojumu servisu "Netflix", kas aprīlī paziņoja, ka arī šogad uzņēmumam gaidāms negatīvs brīvas naudas plūsmas rādītājs. Vēstulē akcionāriem kompānijas pārstāvji prognozējuši, ka šogad negatīvais brīvas naudas plūsmas rādītājs būs aptuveni 2 miljardi ASV dolāru (1,7 miljardi eiro), kas ir par trīssimt miljoniem ASV dolāru vairāk nekā gadu iepriekš.

Lai gan zināms, ka "Netflix" īsti nekādu naudu nepelna, tas nebremzē uzņēmuma akciju cenu celšanos, raksta BI. Otrā ceturkšņa peļņas ziņojumā uzņēmums informējis par 5,2 miljonu jaunu abonentu piesaisti, kas ir krietni vairāk, nekā tika prognozēts. Ziņojumā arī bija norādīts, ka brīvās naudas plūsma ir negatīva, taču šo informāciju investori ātri vien norijuši, un kompānijas akciju vērtība biržā palielinājusies par vairāk nekā 10%.

Saskaņā ar BI vēstīto līdzīga situācija valda arī "Twitter", "Snapchat" un citos virtuālo tehnoloģiju uzņēmumos. Tā kā šāda akciju cenu palielināšanās nevar turpināties pārāk ilgi, portāls lēš, ka jau visai drīz tās var kļūt nevērtīgas, savukārt zelts un sudrabs atkal būs cieņā.

Pēdējo gadu laiku Eiropas banku sektoru satricinājusi ne viena vien krīze, un, lai gan šobrīd pasaules mediju uzmanības centrā vairāk ir ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija un tās lēmumi saistībā ar tirdzniecības līgumiem, Eiropas banku sektors arvien stieg purvā, vēsta BI.

Jūnijā tika ziņots, ka Itālijas banku krīze piedzīvojusi kārtējo "izvirdumu" un centieni risināt situāciju varētu ārkārtīgi palielināt Itālijas ārējo parādu. Taču problēma nav vien Itālijā, bet gan visā Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar "Reuters" vēstīto ES aptuveni 5,4% no visiem aizdevumiem – kopumā vairāk nekā viena triljona eiro vērtībā – ir nenodrošināti. Tas ir trīsreiz augstāks rādītājs nekā citos finanšu sektoram nozīmīgos reģionos pasaulē.

BI vērtē, ka šāda situācija ilgtermiņā uzskatāma par nestabilu, un, lai arī var nešķist, ka, piemēram, Itālijas finanšu krīzei varētu būt ietekme, piemēram, uz investoriem ASV, vērts atminēties neseno ASV finanšu krahu, kura sekas izjuta visa pasaule. Līdz ar to ieguldījumi zeltā un sudrabā uzskatāmi par vienīgajiem patiesi drošajiem, norāda BI.

Spriedze ASV un Ziemeļkorejas starpā arvien turpina pieaugt, un izolētās Āzijas valsts diktators Kims Čenuns ne reizi vien draudējis ASV ar kodoluzbrukumu. Vistiešākos draudus Čenuns izteica pēc tam, kad ASV Civilās izlūkošanas pārvaldes direktors Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV ir jāatrod veids, kā Ziemeļkorejas tautu atšķirt no valsts iekārtas. Proti, viņš norādīja, ka ziemeļkorejieši, "esmu drošs, ir jauki cilvēki un labprāt redzētu [Kimu Čenunu] ejam". Saskaņā ar dažām aplēsēm Ziemeļkoreja jau nākamā gada sākumā varētu būt beigusi darbu pie starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm, kas spējīgas nest kodolgalviņu, vēsta BI.

Tiesa, Ziemeļkoreja nav vienīgā valsts, ar kuru šobrīd ASV ir sliktas attiecības. Spriedze pieaugusi arī attiecībās ar Irānu.

BI gan uzsver, ka nav jāsākas karam, lai dārgmetāla cenas celtos, pietiek vien ar draudiem un augošo spriedzi valstu starpā, kas liek investoriem meklēt veidus, kā savu naudu ieguldīt droši.

Vairāki ASV štati zeltu un sudrabu atkal atzinuši par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem, un šim piemēram grasās sekot vēl četri štati. Tas nozīmē, ka šo štatu iedzīvotāju zelts un sudrabs, kas ir novērtēts ar cenu, netiks aplikts ar ienākumu nodokli no kapitāla pieauguma, jo šis nodoklis netiek piemērots valūtai.