Eiropas Komisija (EK) nepilnības Eiropas fondu naudas izmantošanā Latvijā var izmantot, lai nākamajos Eiropas budžeta plānošanas periodos samazinātu atbalstu mūsu valstij, trešdien no rīta Latvijas Televīzijā brīdināja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Sudraba atzina, ka līdzekļu izmaksu apturēšanai Latvijai bija savi iemesli, turklāt nākotnē nepilnības var tikt izmantotas par ieganstu citiem lēmumiem. Tagad Latvijas amatpersonām būs jāpacenšas pārliecināt Eiropas lēmumu pieņēmējus par pretējo, proti, ka Latvija spēj efektīvi izmantot Eiropas naudu.
Valsts kontroles (VK) vadītāja uzsvēra, ka EK lēmums ir būtisks brīdinājums Latvijai, ka ir jāveic uzlabojumi, atgādinot, ka VK vēl pirms EK tikusi norādījusi uz nepilnībā ES fondu apguvē, kur nereti jaušami centieni galvenais naudu apgūt, neskatoties uz efektivitāti.
Kā ziņots, EK uz laiku ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai. Pēc EK sniegtās informācijas, šāds lēmums pieņemts ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi", bet drīzumā gaidāms, ka tiks apturēta līdzekļu atmaksa arī ES fondu darbības programmā "Cilvēkresursi un nodarbinātība".
EK informējusi Latviju par to, ka FM kā fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par fondu līdzekļu izlietojumu.
Ņemot vērā EK lēmumu apturēt fondu maksājumus Latvijai, Finanšu ministrija (FM) pastiprinās fondu uzraudzību un kontroli, vienlaikus gan mēģinot pārliecināt EK par jau esošās sistēmas efektivitāti.
FM valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs informēja, ka EK galvenie iebildumi saistīti ar līdzšinējo uzraudzības sistēmu, jo EK uzskatot, ka FM nevar paļauties tikai uz nozaru ministriju sniegto vērtējumu un pašai daudz aktīvāk jāiesaistās uzraudzībā, vēlreiz pārbaudot to darbu. Pēc Latvijas domām, tas tikai palēlinātu fondu apguves tempus, prasītu papildus resursus un radītu lielāku birokrātiju.
Patlaban ir decentralizēta kontroles sistēma, bet EK vēlētos atgriešanos pie centralizētas kontroles sistēmas, ko varētu vērtēt tikai uz nākamo plānošanas periodu. Lai gan FM turpinās sarunas ar EK mēģinot pārliecināt par esošās sistēmas efektivitāti, papildus tikšot pieņemti darbā pieci cilvēki, lai vairāk sadarbotos un vērtētu projektu īstenotājus, bet FM iekšējā audita sistēmā papildus tikšot veidotas trīs štata vietas sadarbībai ar ministrijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
