Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), noslēdzot misiju Latvijā, palielinājs valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma un inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam.
SVF šobrīd prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet nākamgad - par 2,7%.
Aprīlī publiskotajās prognozēs fonds prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1% un 2,4%.
Vienlaikus SVF lēš, ka gada vidējā inflācija Latvijā šogad būs 14,5% apmērā, bet nākamgad tā būs 7,5%, nevis attiecīgi 10% un 3,9%, kā tika prognozēts iepriekš.
SVF norāda, ka cīņa pret kara Ukrainā negatīvajām sekām šobrīd ir galvenais izaicinājums, kas sagaida Latvijas valdību. Īstermiņā fiskālajai politikai vajadzētu palīdzēt mazināt kara radīto spiedienu, tostarp mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, bet vienlaikus valstij būtu jāuzlabo investīcijas, lai garantētu energodrošību un atbalstītu ekonomikas atlabšanu.
Ilgtermiņā Latvijas valdībai nepieciešams paātrināt ekonomikas strukturālās reformas, lai veicinātu darbaspēka pārdali, risinātu ilgstošās darbaspēka iekļautības problēmas, kā arī paātrinātu virzību uz videi draudzīgāku un gudrāku izaugsmi, skaidro SVF.
Vienlaikus fiskālajam atbalstam, lai mazinātu augsto enerģijas cenu negatīvo ietekmi, jābūt īslaicīgam un labi mērķētam. Visaptveroši pasākumi ne tikai samazina pieejamos resursus, kas varētu tikt izmantoti neaizsargāto cilvēku grupu atbalstīšanai, bet tie arī palielina spiedienu uz inflāciju. Vidējā termiņā vēlams ļaut starptautisko enerģijas cenu ietekmi pārnest uz iekšzemes patērētājiem un pielāgot komunālo pakalpojumu cenas atbilstoši izmaksu izmaiņām, lai nodrošinātu tik nepieciešamo energoefektivitāti, rekomendē SVF.
Ārkārtīgi nenoteiktā vide liek nostiprināt Valsts atveseļošanas un noturības plāna (VANP) pārvaldīšanu. Ilgstoši globālo piegādes tīklu darbības traucējumi un pieaugošās izejmateriālu izmaksas, visticamāk, sarežģīs plāna izpildi. Ilgstoša kavēšanās ar šī plāna ieviešanu un pieaugošās kapitāla un darbaspēka izmaksas radīs spiedienu uz budžetu. Tāpēc valdībai būtu jāizstrādā stingri ārkārtas rīcības plāni. Efektivitātes trūkumu samazināšana publisko investīciju pārvaldības procesā un publisko iepirkumu caurskatāmības uzlabošana kļūst arvien aktuālāka, lai panāktu maksimālu atdevi. Latvijas strukturālās pārmaiņas ir atkarīgas no VANP mērķu savlaicīgas sasniegšanas, sacīts SVF rekomendācijās.
Tikmēr pasākumiem energodrošības uzlabošanai ir jābūt savietojamiem ar Latvijas zaļās pārkārtošanas plāniem. Vidējā termiņā piegāžu dažādošana, tostarp paplašinot sašķidrinātas dabasgāzes importa jaudu, stiprinot tīklu savienojumus un veicinot investīcijas videi draudzīgā enerģijā, būtiski palielinātu energoapgādes drošību, norāda SVF.
Fonds vēstī, ka galvenie ekonomikas izaugsmes un inflācijas riski saistīti ar iespējamiem Krievijas gāzes piegāžu traucējumiem, enerģijas un pārtikas produktu cenu kāpumu, kā arī ar jaunu Covid-19 variantu parādīšanos.
SVF misija Latvijā ilga no 2022.gada 1. līdz 15.jūnijam.
