Pēc SVF aplēsēm inflācija šogad būs 2,6%, pie nosacījuma, ja nav sagaidāmas lielas svārstības ar enerģētikas un pārtikas cenām pasaulē.
Pēc Grifia teiktā, nodokļu ieņēmumi Latvijā pirmajā ceturksnī ievērojumi pārsnieguši plānoto un lielākā daļa šo ieņēmumu būtu jānovirza uzkrājumiem. Tomēr, atsevišķās jomās būtu jārunā arī par papildus finansējuma piešķiršanu, primāri – veselības aprūpei un ceļu būvei, norāda aizdevēji.
Tāpat Grifits norādīja, ka konkurētspējīgāka jāpadara algas valsts pārvaldē, lai novērstu kvalificēta darbaspēka aizplūšanu.
Grifits arī atkārtoti uzsvēra, ka par nodokļu izmaiņām drīzāk būtu jārunā nākamā gada budžeta sagatavošanas gaitā, nevis gada vidū. Viņš arī norādīja, ka vispirms Latvijai būtu jādomā par darbaspēka nodokļu samazināšanu, taču nevarot noliegt arī mērķi samazināt patēriņa nodokli, kurš Latvijā ir augsts.
Grifits pauda, ka izaugsmes temps Latvijā palielinājies līdz 5,5%, bet šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 6,8%, ko veicinājis iekšzemes pieprasījums. Pēcprogrammas uzraudzības misija uzskata, ka budžeta deficītam Latvijā jāsamazinās līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Grifits arī teica, ka Latvijā jāturpina stingrā politika, lai sasniegtu Māstrihtas kritērijus eiro ieviešanai. Viņš pauda, ka eiro ieviešana dos labvēlīgu efektu Latvijas ekonomikai un ļaus novērst valūtas maiņas kursa svārstības risku, kā arī uzlabošoties finanšu tirgus stabilitāte.
Starptautiskie aizdevēji gan pauduši bažas par priekšlikumiem 2013.gadā līdzekļus ietaupīt, mainot garantēto minimālo ienākumu (GMI) finansēšanas kārtību. Tas rada pārdomas, ka nabadzīgākās pašvaldības nebūs spējīgas izmaksāt šo pabalstu, izteicās Grifits.
SVF eksperts arī pauda, ka sagaida nākamā gada valsts budžeta plānā ieraudzīt Pasaules bankas un Labklājības ministrijas pētījuma rezultātus ar ieteikumiem, kā cīnīties ar nabadzību un piešķirt mērķtiecīgāku sociālo palīdzību.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsvēra, ka Latvijai jau nākamā gada martā ir labas iespējas izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.
Ministrs prognozēja, ka Latvijai ir straujākais ekonomikas izaugsmes rādītājs un tāds tas, visticamāk, saglabāsies visu gadu. Tāpat arī straujāk pieaugusi nodarbinātība un darba ražīgums.
Latvijai būtiski ir turpināt ievērot stingrus fiskālās disciplīnas principus un nepakļauties spiedienam palielināt izdevumus. Vienlaikus valdība jau pieņēmusi pirmos lēmumus nodokļu samazināšanas virzienā, uzsvēra Vilks.
Finanšu ministrs norādīja, ka pēcprogrammas misijas saņemtie novērtējumi ir pozitīvi, taču arī turpmāk Latvijai ir svarīgi ieklausīties aizdevēju rekomendācijās, lai nenovirzītos no uzņemtā kursa.
"Latvija ir izgājusi no krīzes krietni spēcīgāka un krietni vairāk domājoša par ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību visās jomās – gan valsts pārvaldē, gan arī ekonomikas attīstības dažādās nozarēs," pauda Vilks.
Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē oficiāli tika noslēgta trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma ar Latviju.
Pēc Latvijas valdības lūguma saņemšanas, par finanšu atbalsta sniegšanu 2008.gada nogalē vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Čehija un Polija.
Latvijai tika piešķirti 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem līdz programmas beigām tika izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).
Lai gan valdība savos budžeta lēmumos kļuvusi brīva, tai jārēķinās arī ar turpmāku aizdevēju pēcuzraudzības misiju ierašanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
