'Swedbank' prognozē stagnācijas gadu Latvijas ekonomikā
Foto: Publicitātes foto

Lai gan nenoteiktība saglabājas augsta, dziļas ekonomikas krīzes scenārija īstenošanās gan Latvijā, ganī Eiropā kopumā šobrīd izskatās mazāk ticama nekā pagājušā gada rudenī. Tomēr procentu likmju pieaugums varētu būt lielāks nekā iepriekš prognozēts. Tas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme 2024. gadā būs nedaudz lēnāka, nekā gaidīts, stāsta "Swedbank Latvija" galvenā ekonomista v.i. Agnese Buceniece.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušais gads pasaules ekonomikas vēsturē ieies ar ļoti augstu inflāciju, ārkārtīgi zemo procentu likmju ēras beigām, kā arī ar energoresursu krīzi Eiropā. Tomēr uz šī fona globālās ekonomikas izaugsme ir bijusi pārsteidzoši noturīga. Valdību īstenotie atbalsta pasākumi, stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi un enerģijas taupīšanas pasākumi ir palīdzējuši šoziem novērst drūmāko enerģijas krīzes scenāriju īstenošanos Eiropā.

Lēnā pirktspējas atkopšanās un lielāks pieprasījums no Ķīnas palīdzēs ASV un eiro zonas ekonomikām sasparoties šī gada otrajā pusē, bet izaugsme 2024. gadā vēl būs vārga un vien nedaudz pārsniegs 1%.

Latvijā jau neliela recesija

Latvijas ekonomika 2022.gada nogalē, visticamāk, ieslīdēja mērenā recesijā. Trešajā ceturksnī kritums ražojošajās nozarēs noveda pie iekšzemes kopprodukta samazināšanās. Pieprasījuma vājināšanās ietekmē ir sarucis jauno pasūtījumu apjoms apstrādes rūpniecībā, un dati rāda, ka preču eksporta izaugsme gada nogalē zaudēja sparu.

Pakalpojumu nozarēm pērn ir sekmējies labāk. Pandēmijas ierobežojumu atcelšana ir veicinājusi pieprasījumu pēc ar atpūtu, izklaidi un ceļošanu saistītiem pakalpojumiem, it īpaši vasarā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka mājsaimniecību patēriņš pat palielinājās trešajā ceturksnī. Tas ir izrādījies noturīgāks, nekā gaidījām, un, visticamāk, savārga vien 2022. gada beigās, kad iedzīvotāji sāka saņemt apkures rēķinus.

"Swedbank" novērtējums rāda, ka pērn reālā neto alga (neto alga, kas koriģēta ar inflāciju) vidēji samazinājās par aptuveni 9%. Taču strādājošo skaita palielināšanās, valsts atbalsts un krāšanas paradumu pielāgošana ir palīdzējusi mazināt un novilcināt inflācijas nelabvēlīgo ietekmi uz pirktspēju un patēriņu. Kopējo patēriņu ir veicinājis arī iedzīvotāju skaita pieaugums līdz ar Ukrainas valstspiederīgo ierašanos Latvijā.

Ekonomikas kritums trešajā ceturksnī bija lielāks, nekā gaidījām, tāpēc banka samazinājusi Latvijas IKP prognozi. Sagaidām, ka pēc neizteiksmīgas 1.6% izaugsmes 2022. gadā, Latvijas ekonomika šogad saruks par 0.9%. Krituma pamatā būs mazāks mājsaimniecību patēriņš un vājāks eksports. Pēc vāja gada sākuma ekonomika, visticamāk, sāks atgūties vasarā, kad pamazām atsāks uzlaboties iedzīvotāju pirktspēja un situācija eksporta tirgos. Šī gada otrajā pusgadā gaidāms arī investīciju aktivitātes pieaugums. To veicinās ne tikai ieguldījumi valsts aizsardzības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, bet arī ES fondu ieplūšana ekonomikā.

Spēcīgāks pieprasījums gan valsts iekšienē, gan eksporta tirgos palīdzēs ekonomikai augt par aptuveni 2.6% 2024.gadā. Izaugsmi gan joprojām ierobežos salīdzinoši augstais cenu līmenis, augstās procentu likmes un lēnā izaugsme Eiropā kopā ar ārējās konkurētspējas izaicinājumiem. Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā, darbaspēka izmaksu kāpums jau ilgstoši ir bijis straujāks nekā virknē valstu, ar ko konkurējam. Enerģijas krīzes laikā sāpīgāk izjūtam elektroenerģijas cenu atšķirības starp valstīm. Līdz šim tas nav traucējis noturēt eksporta tirgus daļas, bet tas var mainīties, it īpaši laikā, kad globālās tirdzniecības apjomi aug lēni. Pēdējā laikā uzņēmumu vērtējums par savu spēju konkurēt ārvalstu tirgos ir pasliktinājies..

Inflācija kritīs tikpat strauji kā auga?

Divi spēcīgi šoki – pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā – kopā ar ļoti atbalstošu fiskālo un monetāro politiku ir uzrāvuši inflāciju neierasti augstā līmenī teju visā pasaulē. Tomēr inflācijas kāpums, šķiet, beidzot sevi ir izsmēlis. Inflācija atkāpjas gan ASV, gan, šķietami, arī jau eiro zonā un Latvijā. Banka prognozē strauju inflācijas mazināšanos šī gada laikā. Līdz šim inflāciju visvairāk apspiest ir palīdzējuši valdību pieņemtie mēri cenu šoka mazināšanai un energoresursu cenu atkāpšanās no rekordiem.

Pēdējo mēnešu laikā dabasgāzes un elektroenerģijas cenas biržās ir būtiski mazinājušas, un tas pakāpeniski arvien vairāk būs redzams arī mājsaimniecību un uzņēmumu rēķinos. Energoresursu cenas gan joprojām ir augstas vēsturiskā salīdzinājumā, un to tālāka attīstība ir ļoti neskaidra. Dzīves dārdzība kopā ar procentu likmju pieaugumu sāk nomākt pieprasījumu, un šī ietekme tikai pieaugs un ierobežos cenu kāpumu. Gada laikā gan ASV, gan eiro zonā inflācija, visticamāk, jau tuvosies 2%.

CSP dati rāda, ka Latvijā inflācija ir vien nedaudz atkāpusies no septembra augstajiem 22.2%, un decembrī tā joprojām bija 20.8%. Gaidāms, ka šogad vidēji tā būs ap 9%, taču gada beigās jau ap 3%.

Centrālās bankas būs stingras

Lai gan ir labs pamats gaidīts strauju inflācijas mazināšanos, t.i., būtiski cenu kāpuma sabremzēšanos, joprojām pastāv riski, ka tā neatgriezīsies un/vai nenostabilizēsies pie centrālo banku noteiktā 2% inflācijas mērķa.

Ne visi uzņēmumi ir paspējuši pārnest izmaksu, tostarp energoresursu izmaksu sadārdzinājumu uz savas preces vai pakalpojumu gala cenu. Daudzi to vēl plāno darīt, it īpaši, ja nejutīs būtisku pieprasījuma mazināšanos. Turklāt darbaspēka trūkums aizvien veicina darbaspēka izmaksu kāpumu. Latvijā šogad gaidāms vien neliels bezdarba pieaugums gada pirmajā pusē.

Ņemot vērā darba tirgus situāciju, algu kāpumu publiskajā sektorā un minimālās algas paaugstināšanu par 24%, banka prognozē, ka vidējās algas kāpums šogad būs straujš, ap 8.5%. Arī citās valstīs darba tirgus būs gana spēcīgs un var motivēt straujāku algu kāpumu. Tas var ierobežot inflācijas atkāpšanos vairāk, nekā gaidīts.

Ķīnas atvēršanās palielinās šīs valsts pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un energoresursiem, tai skaitā sašķidrinātās dabasgāzes. Šī ietekme uz reģiona cenām var izrādīties būtiskāka, nekā tirgi šobrīd ir iecenojuši. Ir arī citi riski. Taisnības labad gan jāsaka, ka pastāv arī iespēja, ka inflācija mazinās straujāk, nekā prognozēts, it īpaši, ja turpinās globālo izejvielu un energoresursu cenu kritums un darba tirgus situācija pasliktinās.

Saskaņā ar bankas prognozi vairums pasaules centrālo banku, arī Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt savas procentu likmes šī gada pirmajā pusē. Tas tiks darīts ar mērķi vēl vairāk ierobežot pieprasījumu un tādējādi novērst inflācijas iesakņošanos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.