Salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn šī gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Šis ir straujākais kāpums kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa, kad gada pieaugums pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem bija mērāms 3,2%.
Savukārt salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturksni 2015. gada 2. ceturksnī IKP palielinājās par 1,2%.
Šī gada 2. ceturksnī valsts IKP faktiskajās cenās bija 6,2 miljardi eiro.
Gada laikā apstrādes rūpniecības nozares temps pieauga par 6,2%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 40%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 6% un mēbeļu ražošanā – par 15%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam nemetālisko minerālu ražošanā par 10%, pārtikas produktu ražošanā - par 7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4%.
Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 3,4%. Kritums vērojams abos lielākajos segmentos: nedzīvojamo un dzīvojamo ēku celtniecībā attiecīgi par 10% un 17%. Pieaugums bija inženierbūvju celtniecībā – par 7%, tai skaitā autoceļu, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 13% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 2%.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 11%. Par 1% pieauga pārtikas un par 8% – nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība ir kritusies par 3%.
Transporta nozarē samazinājumu par 12% uzrādīja uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, bet pieaugumu par 3% pasažieru pārvadājumi un par 2% – kravu apgrozība.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi tika sniegti attiecīgi par 14% un 5% vairāk.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājās par 7%, tajā skaitā azartspēļu nozarē –pieaugums par 17%. Kritums par 7% novērojams sporta nodarbībās.
Savukārt privātais galapatēriņš faktiskajās cenās šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 6%, atpūtai un kultūrai – par 12% un mājokļa uzturēšanas izdevumi – par 1%. Izdevumi pārtikas iegādei saglabājās iepriekšējā gada līmenī.
Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga transportam par 6%, atpūtai un kultūrai – par 10%, pārtikai – par 1%, bet mājokļa uzturēšanai samazinājās par 2%.
Valdības galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājās par 6%, bet salīdzināmajās cenās – par 3%.
Bruto pamatkapitāla veidošana faktiskajās cenās palielinājās par 5%, bet salīdzināmajās cenās – par 3%. Nefinanšu investīcijas par 3% palielinājās transporta un uzglabāšanas nozarē un par 21% – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē. Kritums nefinanšu investīciju apjomos vērojams valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātā sociālā apdrošināšanas nozarē (par 15%) un apstrādes rūpniecībā (par 6%).
Preču eksports faktiskajās cenās palielinājās par 4%, bet salīdzināmajās cenās – par 1%. Pakalpojumu eksports gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās pieauga par 4%.
Preču importa apjomi gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās palielinājās par 1%. Pakalpojumu imports faktiskajās cenās pieauga par 8% (salīdzināmajās cenās kritums par 2%).
